Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:499016
 
Author:
Evaluation:
Published: 03.07.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
I.  Lauksaimniecības mašīnu sistēmas, to pielietojums augkopībā    3
1.  Augsnes apstrāde    3
1.1.  Augsnes apstrādes tehnoloģiskās operācijas    5
1.2.  Augsnes apstrādes veidi un tehnika    5
1.3.  Lobīšana    6
1.4.  Aršana    6
1.5.  Šļūkšana    8
1.6.  Frēzēšana    8
1.7.  Dziļirdinašana    8
1.8.  Kultivēšana    9
1.9.  Ecēšana    9
1.10.  Pievilšana    9
l .11.  Augsnes minimālā apstrāde    10
1.12.  Konservējošā augsnes apstrāde un tiešā sēja    11
2.  Augsnes apstrādes sistēma    12
2.1.  Vispārīgs raksturojums    12
2.2.  Augsnes apstrādes sistēma vasarājiem    13
2.3.  Augsnes apstrādes sistēma ziemājiem    14
2.4.  Zaļmēslojuma papuves    14
2.5.  Augsnes pēcsējas apstrāde    15
2.6.  Rindsarpu apstrāde    16
2.7.  Speciālā augsnes apstrādes sistēma    16
II .  Lini, izmantošana, audzēšanas agrotehnika, izmaksas    17
  Mehanizācijas optimizācija, realizācija    17
1.  Linu nozīme un izmantošana tautsaimniecībā    17
1.1.  Augsnes un klimata apstākļi linu audzēšanas rajonos Latvijā    19
1.2.  Linu audzēšanas agrotehnika    19
1.2.1.  Augsnes apstrāde    19
1.2.2.  Sēklas sagatavošana sējai    20
1.2.3.  Linu sēja    22
1.2.4.  Agrotehniskas prasības linu sējmašīnām    22
1.2.5  Linu sējas mašīnas    22
2.  Tehnoloģijas linu novākšanai un pirmapstrādei    24
2.1.  Linu novākšanas optimālais laiks    25
2.2.  Linu novākšanas kultūras tehnoloģija    26
2.3.  Linu novākšanas kombainu tehnoloģija    27
2.4.  Dalītā divfāzu linu novākšanas tehnoloģija    28
2.5.  Linu stiebru tilināšanas process uz lauka    30
3.  Linu novākšanas tehnika    30
3.1.  Agrotehniskās prasības linu kombainiem un linu plūcamajā mašīnām    30
3.2.  Linu kombaini    31
4.  Linu ražošanas izmaksas    32
4.1.  Izmaksas uz minerālmēsliem, pesticīdiem un sēklām    32
4.2.  Tehnikas ekspluatācijas izmaksas    33
III.  Kazkopība    37
3.  Pazīstamākās kazu šķirnes    37
3.1.  Togenburgas kazas    38
3.2.  Tīringas kazas    39
3.3.  Krievijas vai vietējās kazas    39
3.4.  Vācu baltas, dižciltīgas kazas    39
VI.  Izmantotā literatūra    41
Extract

Šķidrās un gāzveida fāzes tilpumi aizņem augsnes kopējās poras. Normālos mitruma apstākļos kapilārās porās (diametrs < 0,03 mm) ūdens noturas un pārvietojas kapilāro spēku ietekmē, turpretim nekapilārās porās ūdens gravitācijas spēku ietekmē aizplūst uz gruntsūdeņiem. Tātad šis ūdens būtu augiem zudis, ja to atpakaļ uz augsnes virskārtu nenogādātu augsnes kapilāru sistēma. Normālos mitruma apstākļos nekapilārās poras aizpilda augsnes gaiss, tā nodrošinot sakņu elpošanu, augsnes aerobo mikroorganismu darbību un gāzu apmaiņu starp augsni un atmosfēru. Kapilāro (menisku) spēku ietekmē ūdens augsnē paceļas pat vairāku metru augstumā, tā nodrošinot augus ar mitrumu. Augsnes ūdens pārvietojas ne tikai vertikālā, bet arī horizontālā virzienā.
Ūdens un gaisa tilpumi auvienmēr atbilst kapilāro un nekapilāro poru tilpumiem, jo arī tad, kad kapilārus aizņem ūdens, uz augšņu daļiņu virsmas ir vēl saistīts gaiss. Arī sausā laikā kapilāros var nebūt ūdens un tos aizpilda gaiss.
Ja kapilārā porainība ir pārāk liela,
augsnē ir maz gaisa, un tas negatīvi ietekmē augsnē un augos notiekošos procesus;
augsnei ir vāja mitruma uzsūkšanas un filtrācijas spēja, tā maz uzkrās mitruma rezerves;
iespējama pastiprināta augsnes ūdens erozija, ja ūdens filtrācija ir vāja.
Pārlieku irdenās augsnēs, kur dominē nekapilārās poras, var verot
labu ūdens uzsūkšanas spēju,
intensīvu gāzu apmaiņu starp augsni un atmosfēru;
ātru augsnes iesilšanu,
strauju organisko vielu mineralizāciju, ja vien augsnē nav mitruma trūkums
Vairumā gadījumu attiecība starp cieto fāzi un kopporainību ir apmēram 1: 1, savukārt kopporainības ietvaros attiecība starp kapilāro un nekapilāro poru tilpumu arī ir l : l vai arī nekapilārā porainība var būt nedaudz lielāka.
Iepriekš minētās attiecības ir stipri aptuvenas, un to skaitliskos lielumus nosaka

augsnes granuiometriskais sastāvs un reakcija;
trūdvielu saturs augsnē;
agrofitocenoze;
augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte;
lietotā augsnes apstrādes un sējas tehnika,
meteoroloģiskie apstākļi, it sevišķi ziemas sals un augsnes mitrums.

Mainoties augsnes cietās fāzes un kopporainības attiecībām, izmainās augsnes sakārtas blīvums. Tā kā noteicošā loma kultūraugu ražības veidošanā ir zemes virsējam slānim - augsnei, bet laukkopi savukārt interesē augsnes auglīgākā daļa - aramkārtā, tad arī visbiežāk runā par augsnes aramkārtas sakārtas blīvumu Nepievēršot pienācīgu uzmanību augsnes dziļākajiem horizontiem, tiek zaudēts daudz no potenciāli iespējamām kultūraugu ražām, jo augšņu auglību un īpašības lielā mērā nosaka arī dziļākie augšņu horizonti.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register