-
Lauksaimnieciskā ražošana
Nr. | Chapter | Page. |
I. | Lauksaimniecības mašīnu sistēmas, to pielietojums augkopībā | 3 |
1. | Augsnes apstrāde | 3 |
1.1. | Augsnes apstrādes tehnoloģiskās operācijas | 5 |
1.2. | Augsnes apstrādes veidi un tehnika | 5 |
1.3. | Lobīšana | 6 |
1.4. | Aršana | 6 |
1.5. | Šļūkšana | 8 |
1.6. | Frēzēšana | 8 |
1.7. | Dziļirdinašana | 8 |
1.8. | Kultivēšana | 9 |
1.9. | Ecēšana | 9 |
1.10. | Pievilšana | 9 |
l .11. | Augsnes minimālā apstrāde | 10 |
1.12. | Konservējošā augsnes apstrāde un tiešā sēja | 11 |
2. | Augsnes apstrādes sistēma | 12 |
2.1. | Vispārīgs raksturojums | 12 |
2.2. | Augsnes apstrādes sistēma vasarājiem | 13 |
2.3. | Augsnes apstrādes sistēma ziemājiem | 14 |
2.4. | Zaļmēslojuma papuves | 14 |
2.5. | Augsnes pēcsējas apstrāde | 15 |
2.6. | Rindsarpu apstrāde | 16 |
2.7. | Speciālā augsnes apstrādes sistēma | 16 |
II . | Lini, izmantošana, audzēšanas agrotehnika, izmaksas | 17 |
Mehanizācijas optimizācija, realizācija | 17 | |
1. | Linu nozīme un izmantošana tautsaimniecībā | 17 |
1.1. | Augsnes un klimata apstākļi linu audzēšanas rajonos Latvijā | 19 |
1.2. | Linu audzēšanas agrotehnika | 19 |
1.2.1. | Augsnes apstrāde | 19 |
1.2.2. | Sēklas sagatavošana sējai | 20 |
1.2.3. | Linu sēja | 22 |
1.2.4. | Agrotehniskas prasības linu sējmašīnām | 22 |
1.2.5 | Linu sējas mašīnas | 22 |
2. | Tehnoloģijas linu novākšanai un pirmapstrādei | 24 |
2.1. | Linu novākšanas optimālais laiks | 25 |
2.2. | Linu novākšanas kultūras tehnoloģija | 26 |
2.3. | Linu novākšanas kombainu tehnoloģija | 27 |
2.4. | Dalītā divfāzu linu novākšanas tehnoloģija | 28 |
2.5. | Linu stiebru tilināšanas process uz lauka | 30 |
3. | Linu novākšanas tehnika | 30 |
3.1. | Agrotehniskās prasības linu kombainiem un linu plūcamajā mašīnām | 30 |
3.2. | Linu kombaini | 31 |
4. | Linu ražošanas izmaksas | 32 |
4.1. | Izmaksas uz minerālmēsliem, pesticīdiem un sēklām | 32 |
4.2. | Tehnikas ekspluatācijas izmaksas | 33 |
III. | Kazkopība | 37 |
3. | Pazīstamākās kazu šķirnes | 37 |
3.1. | Togenburgas kazas | 38 |
3.2. | Tīringas kazas | 39 |
3.3. | Krievijas vai vietējās kazas | 39 |
3.4. | Vācu baltas, dižciltīgas kazas | 39 |
VI. | Izmantotā literatūra | 41 |
Šķidrās un gāzveida fāzes tilpumi aizņem augsnes kopējās poras. Normālos mitruma apstākļos kapilārās porās (diametrs < 0,03 mm) ūdens noturas un pārvietojas kapilāro spēku ietekmē, turpretim nekapilārās porās ūdens gravitācijas spēku ietekmē aizplūst uz gruntsūdeņiem. Tātad šis ūdens būtu augiem zudis, ja to atpakaļ uz augsnes virskārtu nenogādātu augsnes kapilāru sistēma. Normālos mitruma apstākļos nekapilārās poras aizpilda augsnes gaiss, tā nodrošinot sakņu elpošanu, augsnes aerobo mikroorganismu darbību un gāzu apmaiņu starp augsni un atmosfēru. Kapilāro (menisku) spēku ietekmē ūdens augsnē paceļas pat vairāku metru augstumā, tā nodrošinot augus ar mitrumu. Augsnes ūdens pārvietojas ne tikai vertikālā, bet arī horizontālā virzienā.
Ūdens un gaisa tilpumi auvienmēr atbilst kapilāro un nekapilāro poru tilpumiem, jo arī tad, kad kapilārus aizņem ūdens, uz augšņu daļiņu virsmas ir vēl saistīts gaiss. Arī sausā laikā kapilāros var nebūt ūdens un tos aizpilda gaiss.
Ja kapilārā porainība ir pārāk liela,
augsnē ir maz gaisa, un tas negatīvi ietekmē augsnē un augos notiekošos procesus;
augsnei ir vāja mitruma uzsūkšanas un filtrācijas spēja, tā maz uzkrās mitruma rezerves;
iespējama pastiprināta augsnes ūdens erozija, ja ūdens filtrācija ir vāja.
Pārlieku irdenās augsnēs, kur dominē nekapilārās poras, var verot
labu ūdens uzsūkšanas spēju,
intensīvu gāzu apmaiņu starp augsni un atmosfēru;
ātru augsnes iesilšanu,
strauju organisko vielu mineralizāciju, ja vien augsnē nav mitruma trūkums
Vairumā gadījumu attiecība starp cieto fāzi un kopporainību ir apmēram 1: 1, savukārt kopporainības ietvaros attiecība starp kapilāro un nekapilāro poru tilpumu arī ir l : l vai arī nekapilārā porainība var būt nedaudz lielāka.
Iepriekš minētās attiecības ir stipri aptuvenas, un to skaitliskos lielumus nosaka
augsnes granuiometriskais sastāvs un reakcija;
trūdvielu saturs augsnē;
agrofitocenoze;
augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte;
lietotā augsnes apstrādes un sējas tehnika,
meteoroloģiskie apstākļi, it sevišķi ziemas sals un augsnes mitrums.
Mainoties augsnes cietās fāzes un kopporainības attiecībām, izmainās augsnes sakārtas blīvums. Tā kā noteicošā loma kultūraugu ražības veidošanā ir zemes virsējam slānim - augsnei, bet laukkopi savukārt interesē augsnes auglīgākā daļa - aramkārtā, tad arī visbiežāk runā par augsnes aramkārtas sakārtas blīvumu Nepievēršot pienācīgu uzmanību augsnes dziļākajiem horizontiem, tiek zaudēts daudz no potenciāli iespējamām kultūraugu ražām, jo augšņu auglību un īpašības lielā mērā nosaka arī dziļākie augšņu horizonti.
…
2.Lauksaimniecības mašīnu sistēmas, to pielietojums augkopībā. 2.Lini, izmantošana, audzēšanas agrotehnika, izmaksas 3. Kazkopība . Izmantotā literatūra.
- Cukura ražošana
- Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražošana un ar to saistītās problēmas
- Lauksaimnieciskā ražošana
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražošana un ar to saistītās problēmas
Research Papers for university29
-
Cukura ražošana
Research Papers for university7
-
Zāles lopbarības ražošana
Research Papers for university21
Evaluated! -
Organiskā mēslojuma uzkrāšana un ražošana
Research Papers for university24
Evaluated! -
Piena ražošana
Research Papers for university21
Evaluated!