Laulāto mantisko attiecību jautājums pieder pie vissarežģītākajiem civiltiesībās, jo mantiskās attiecības ne tikai principā pakļaujas laulāto personīgām tiesībām, bet ir arī cieši saistītas ar pašu ģimeni kā sociālu organizāciju.1 Lai ģimene kā sabiedrības svarīgākā šūniņa normāli eksistētu un realizētu savas funkcijas, tai nepieciešama zināma materiālā bāze. Ģimenes mantiskās attiecības ir pilnībā pakļautas tiesiskajai reglamentācijai un pastāv mantiskās tiesiskās attiecības. Svarīgākās no šīm tiesiskajām attiecībām ir īpašuma tiesiskās attiecības.2
Pēdējā desmitgadē Latvijā ir notikušas lielas pārmaiņas dažādās dzīves jomās. Viena no svarīgākajām reformām bija vērsta uz privātiniciatīvas un privātīpašuma atjaunošanu. Kā jebkuram līgumam, arī laulības līgumam ir jāatspoguļo pušu patiesā griba.
Laulāto līgumisko mantisko attiecību režīms nav jauns likumdošanas institūts. Tomēr Latvijas Republikā minētais likumdošanas institūts tika atjaunots, popularizēts tikai pēc Latvijas Republikas atzīšanas par suverēnu valsti 1991.gadā un tam ir būtiski iemesli: pārmaiņas īpašumu sastāvā (dzīvoklis, vasarnīca, zemes gabals kļūst par daļu ģimenes īpašumu); atsevišķu pilsoņu iespējas būt īpašniekiem vai līdzīpašniekiem uzņēmumā, firmā; nepieciešamība uzskatīt laulāto intereses, kuriem nav patstāvīga ienākuma avota, vai nodarbināti ar mājsaimniecību; saistīti ar konfliktiem, kas izriet no laulības šķiršanas (laulības līgums ir instruments laulāto savstarpējo mantisko attiecību konfliktu pārvarēšanai).
Šobrīd Latvijā spēkā esošie likumdošanas un normatīvie akti ļauj secināt, ka laulības līgumi kļūst arvien aktuālāki.
Darba mērķis radīt visaptverošu ainu par laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām, kā arī analizēt laulības līgumu, balstoties uz vispārējiem līguma uzbūves principiem, kā arī apskatīt mantisko tiesību un pienākumu noteikšanu laulības šķiršanas gadījumā.
Noteiktā mērķa sasniegšanai nepieciešams atrisināt sekojošus uzdevumus:
noskaidrot laulības līguma būtību;
noteikt laulāto mantas kopību;
atklāt iespējamos laulības līguma veidus, to izbeigšanās pamatus;
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, kā izziņas līdzekļi tika izmantoti Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī plašākas publikācijas presē un cita saistoša literatūra.…
