SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi
Darbā autors analizē laulības līguma institūtu civiltiesības kā mantisko attiecību regulējumu starp laulātajiem cenšoties rast risinājumus laulāto mantisko attiecību kvalitatīvā regulējumā.
1. Laulības līgums ir tendēts galvenokārt tieši uz ģimenes mantisko attiecību regulāciju.
2. Laulības līgumu var noslēgt jebkurā laikā, - gan jaunlaulātajiem slēdzot laulību, gan pirms, gan arī pēc tās noslegšanas.
3. Civillikums prasa no laulātajiem rakstisku līguma formu, gan slēdzot laulības līgumus par mantas kopību vai visas mantas šķirtību.
4. Tiesu praksē strīdos par laulāto mantas sadali norādīts, ka mantas iegūšanas fakts laulības kopdzīves laikā pats par sevi nedod pamatu uzskatīt šo mantu kā laulāto kopīgu mantu, kas bieži ir laulāto strīdu cēlonis tiesā.
5. No aplūkotajiem tiesas spriedumiem var secināt, ja laulātie nav pienācīgi sakārtojuši savas mantiskās attiecības, tas ir, noslēguši laulības līgumus, kur uzskaitīta visa, katram, un kopēji piederoša, vai atsevišķa manta, tad tiesām ir grūti atrast taisnīgāko strīda atrisinājumu.
6. Lai arī noslēgto un spēkā esošo laulības līgumu skaits Latvijā arvien pieaug, tomēr tieši pēdējo gadu laikā ir ļoti maz izdotas jaunas literatūras (grāmatu) un juridiska satura publikāciju par šo tēmu.
Priekšlikumi
1. Grozīt Civillikuma 117. pantu, to izsakot šādā redakcijā: “Ja laulības līgumā noteikta visas laulāto mantas šķirtība, kas uzskaitīta laulības līgumā, katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā.” …
