Grupveida veikts noziedzīgs nodarījums krimināltiesības ir zināms jau ļoti sen, un vienmēr tas tika skatīts, ka bīstamāks sabiedrībai ne, ka nodarījums, kas tika veikts vienatnē. Jautājumam par Līdzdalībnieku atbildības noteikšanai ir ļoti liela praktiska nozīme. Tā pareizs risinājums, no vienas puses ļauj padarīt par nekaitīgiem visus tos, kas piedalījās nodarījumā izpildē, bet no otras puses ļauj izvairīties no nepamatotas saukšanas pie atbildības attiecībā iz tam personām, kas faktiski noziedzīgu nodarījumu nav veikuši.
Līdzdalības institūts uzskatāms par organisko nu neatņemamo daļu un tiesību normu sistēmas un krimināllikumdošanas institūta. Tātad, tā uzdevumi un mērķi ir nesaraujami saistīti ar krimināllikumdošanas uzdevumiem un mērķiem. Līdzdalības institūtam ir arī speciāla nozīme un tā izpaužas šādi, pirmkārt, līdzdalības institūta esamība krimināltiesības ļauj pamatot personu atbildību, kas patiesi nav veikuši noziedzīgo nodarījumu, bet noteikti sekmējušas tā izpildi. Tādā veidā šīs institūts dod iespēju noteikt noziedzīgo nodarījumu, par kuru atbildība nav tieši iekļauta krimināllikumā Sevišķā daļā, un ja šīs nodarījums uzskatāms par sabiedrībai bīstamo, kā arī pieprasa obligāto krimināltiesisko novērtējumu. Otrkārt, līdzdalības institūts ļauj noskaidrot noteikumus, kas paredz līdzdalībnieku nodarīta kvalifikāciju. Treškārt, līdzdalības institūta izstrādātie kritēriji ļauj noteikt personu individuālo atbildību, kas piedalījās noziedzīgā nodarījumā, atbilstoši krimināltiesību principiem.
Kursa darba mērķis ir izskaidrot krimināllikumā ietverto līdzdalības jēdzienu, noteikt līdzdalībnieku veidus un to atbildību iztrītajā noziedzīgā nodarījumā, analizēt līdzdalības jēdziena vēsturisku attīstību Latvijas teritorijā, salīdzināt krimināllikumā līdzdalības regulējumu ar citu valstu krimināllikumos ietverto līdzdalības regulējumu.…
