Revolūcija bija ārkārtējs notikums, kam sekoja radikāls lūzums ne tikai Francijas,bet arī visu tā laika Eiropas valstu ekonomiskajā, politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Revolūcija Francijā iznīcināja feodālo valsti, feodālās tiesības un feodālās sabiedriskās attiecības.Lielās franču revolūcijas vēsturiskā nozīme bija milzīga. Tās laikā nodibinājās republika un izveidojās buržuāziskās tiesības.
Šo tematu izvēlējos, jo likās interesanti uzzināt un izpētīt, kā mainījās un veidojās Francijas kā valsts tiesību attīstība. Savā darbā kā galveno avotu izmantoju Biziņas grāmatu “Lielā Franču buržuāziskā revolūcija”, kā arī faktus no 1930.g. Pasaules vēstures. Temata iztirzājums
Francijas galvenie monarhijas “klupšanas akmeņi” ir absolūtisms, feodālisms un fiskalitāte. Īpaši valsts stāvokli pasliktināja Ludviga XIV. Laikā ieskņojusies valdīšanas sistēma. Francija pirms revolūcijas ir sadalīta nevienāda lieluma provincēs, no kurām gandrīz katrai ir sava iekārta, savas pārvaldes īpatnības un pat savas muitas robežas. Provinču priekšgalā atrodas gubernatori, parasti augstdzimuši cilvēki, kuriem tomēr ir maza vara. Faktiskā vara atrodas provinces intendanta, respektīvi, vicegubernatora rokās. Visā valstī - valsts finansēs, pārvaldē un tautā valda liels apjukums un nesakārtotība. Valsts kase ir pilnīgi tukša, ko īpaši veicināja Ludviķis XIV - “Karalis saule”, savas izšķērdīgās dzīves dēļ. Juceklis un nenoteiktība valda arī tieslietās. Blakus viena otrai darbojas valdnieka tiesu palātas un feodālā juridikcija. Feodālo tiesu skaits ir neskaitāms, trūkst noteikta tiesu iecirkņu norobežojuma, kā arī neapšaubāmi trūkst robežu viņu kompetencēm; šo jucekli padara vēl lielāku valdības patvaļa un rīkojumi no augšas, kas bieži vien nesaskanēja ar likumiem. …