Šis referāts ir tapis, lai analizētu norises par un ap Lielvārdes domes pašvaldību vēlēšanām, salīdzinātu vēlēšanu rezultātus pēdejo triju pašvaldību vēlēšanu laikā un mēģinātu rast atbildes uz jautājumu- kāpēc šie rezultāti ir tieši šādi un ne savādāki.
Šajā referātā būs redzams arī neliels ieskats Lielvārdes ekonomiskajā un sociālajā situācijā, lai vieglāk būtu uztverams referāta konteksts un izdarāmi secinājumi.
Referāta hipotēze skan: Lielvārdes novada balsstiesīgie iedzīvotāji labprātāk balso par deputātu kandidātiem, kas jau iepriekš šos pienākumus ir veikuši, kā arī par tradicionāli būtisku faktoru deputātu izvēlē uzskata to sociālo stāvokli un atpazīstamību, nevis partiju priekšvēlēšanu programmas un partijas piederību kā tādu. Šo hipotēzi savā referātā tad arī mēģināšu pierādīt, salīdzinot pēdejo trīs pašvaldību vēlēšanu rezultātus, analizējot deputātu un deputātu kandidātu atbilstību, izglītību, sociālo stāvokli, atpazīstamību. Referāta rakstīšanas ietvaros tika veikta arī iedzīvotāju aptaujāšana ar anketu palīdzību, pašreizējo un bijušo Lielvārdes domes deputātu intervēšana u.c.
Šajā referātā nozīmīgu lomu noteikti ieņem arī partiju pirmsvēlēšanu programmu analīze, to salīdzināšana ar iedzīvotāju vēlmēm un iedzīvotāju vēlmju salīdzināšana ar reālajiem vēlēšanu rezultātiem(partiju pirmsvēlēšanu solījumiem....)
1992. gada 5. martā Lielvārde ieguva pilsētas ar lauku teritoriju statusu. Lielvārdes pilsētas platība ir 660, 7 ha, Lielvārdes lauku teritorijas platība ir 5346, 9 ha. Lielvārdē dzīvo 23 tautību pārstāvji: 82% latvieši, 10% krievu, 3% baltkrievu, 2% ukraiņu, 1% poļu, 1% lietuviešu un 1% citu tautību pārstāvju.[7]
Lielvārdē reģistrētas vairāk nekā 150 uzņēmējsaimniecības. Trīs dažādas banku filiāles, seši ražošanas uzņēmumi, četras veselības aprūpes iestādes, vairāki sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, viesu nami, skaistumkopšanas saloni, būvniecības uzņēmumi u.c.[9]…