IEVADS
Ilgajā periodā līdz mūsdienām viduslaiku pilis no slēgtām būvēm transformējušās par brīvstāvošiem telpiskiem objektiem un ainaviskiem drupu ansambļiem. Apjomīgie, vairākās paaudzēs veidotie viduslaiku kompleksi kādā apdzīvotības periodā tika vai nu sagrauti vai arī ievērojami bojāti.
Attīstoties militārajai tehnikai, pilis pakāpeniski zaudēja savu sākotnējo aizsardzības funkciju. Kariem sekojošā ekonomiskā pagrimuma periodā tie netika atjaunoti tālākai apdzīvošanai, tādēļ uzreiz vai arī pakāpeniski tika pamesti. Kaut arī sākotnējais impulss aizsardzības būves sagrūšanai bieži vien bijis ārējie bojājumi, neizmantotās pilis un to daļas pārvērtās drupās galvenokārt militāri darbībai sekojošas dabīgas erozijas rezultātā.
Piļu pamešana, savukārt, iezīmē to izbūves un uzturēšanas perioda nobeigumu un pilsdrupu ēras aizsākumu Latvijā. Tālāko paveicis galvenokārt klimats, bet nereti drupu veidošanos sekmējuši arī vietēji iedzīvotāji. …