Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:371369
 
Evaluation:
Published: 27.12.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Biogrāfija    3
  Izglītības iestādes    3
  Darba iestādes    4
  Apbalvojumi    4
  Kaujas, kurās piedalījies    5
  Vēstures avots    5
  10 Aizputes kājnieku pulks    5
7.1.  10. Aizputes Kājnieku pulka kareivju svinīgais zvērests 1925.g.    5
7.2.  Zvēresta pieņemšana    5
7.3.  10.Aizputes kājnieku pulka karogs    5
7.4.  10.Aizputes kājnieku pulka krūšu nozīme    7
7.5.  10.Aizputes kājnieku pulka krūšu nozīme    7
7.6.  piemineklis kritušajiem 10. Aizputes kājnieku pulka kareivjiem    7
  Dzintras Oses (T. Kalniņa meitas) atmiņas    9
8.1  Teodora Kalniņa ģimene    9
8.2  Brīvvalsts pēdējais gads    9
8.3.  Tēva arests    10
8.4.  kara laiks    11
8.5.  Karš tuvojas beigām    12
8.6.  Atskatoties atpakaļ    12
9.  Izmantotā literatūra    13
10.  Nobeigums, secinājumi    14
Extract

8.3. Tēva arests
Pienāca 1941.gads. Atceros, ka Jaungada sarīkojumu atklāja ar Internacionāli, un mans tēvs bija viens no nedaudzajiem, kurš no sākuma līdz beigām nodziedāja šo himnu. Manam tēvam bija skaista balss. Mājās pārbraukuši, mēs vakariņojot jokojām un tēvs teica, ka tie neesot nekādi komunisti, jo nemākot himnu. Viņiem, dažiem īsteniem latviešiem, bijusi jādzied gandrīz vieniem. [Internacionāle Latvijā tika dziedāta kopš 1905.gada revolūcijas].

Jau dažus mēnešus agrāk, šad un tad klīda baumas par to, ka tiek arestēti cilvēki – pa naktīm. Mūsu pagastā vēl nekas tāds nebija noticis. Tad nomira onkulītis – diriģenta tēvs. Bērēs bija arī Rīgas radi. Vakarā, bēru mielasta laikā, mūsmājās ieradās divi čekisti un viens pagasta pārstāvis. Paēda, padzēra, parunāja un aizbrauca. Visi tomēr bija pārliecināti, ka viņi braukuši, lai apcietinātu tēvu. Rīgas radi ieteica, lai tēvs tūlīt brauc pie viņiem uz Rīgu. Tēvs atteicās, jo baidījās, kas notiks ar ģimeni.
1941.gada 31.janvārī ap pulksten 23:00 mūs pamodināja klauvējieni pie durvīm. Istabā ienāca trīs bruņoti čekisti un apcietināja tēvu. Visu māju pārmeklēja, atvilktnes izrāva un izvandīja, tad pavēlēja sajūgt zirgu un aizvest viņus un tēvu uz Krustpili, uz Daugavpils vilcienu.

Vēlāk, pēc masveidīgajām deportācijām jūnijā, cilvēki nezināja, kur slēpties, kā dzīvot, jo paredzēja, ka deportācijas turpināsies. Arī mēs aizbraucām no Pāpuļiem uz vectēva mājām un slēpāmies rudzu laukā.
Eiropā karoja, Baltijas valstīs valdīja komunistu terors. Jājautā, kas ir briesmīgāk – vai pārciest karadarbību, vai nepārtraukti baidīties no čekas, no apcietinājumiem un spīdzināšanām, par kuru esamību ļaudis bailīgi, bet neatlaidīgi runāja. …

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register