Līguma izpildes pienākums moderno tiesību kontekstā

Līgums ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanas veids. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām, gan darbu izpildi, svešu lietu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai.
Civiltiesiskus līgumus slēdz, lai sasniegtu noteiktu ekonomisko rezultātu. Šo rezultātu, kad tas sasniegts, varētu uzskatīt par galvenajām līguma sekām. Līguma noslēgšana ne vienmēr uzreiz rada gaidīto preču – naudas apgrozības rezultātu. Biežāk līgums rada tikai nākotnē pildāmas saistības, tas izpaužas pušu apsolījumos nodot lietu, izpildīt darbu, sniegt pakalpojumu.
Saskaņā ar civillikuma 1511. pantu Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību, kas pieņemts. Savukārt civillikuma 1587. pants nosaka : Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.…