Līguma jēdziens, klasifikācija un līdzēji

Laiks ir nauda. Šis teiciens arvien vairāk un vairāk tiek piekopts mūsdienu pasaulē. Šobrīd valsts attīstība tiek balstīta uz naudas līdzekļiem, kā arī citiem materiāliem labumiem. Vienkāršāk sakot, visur, kur raugies, redzi naudu. Līdz ar to pastiprināti attīstās ekonomiskā un saimnieciskā sfēra, kas savukārt ietekmē ne tikai sabiedrību vispārīgi, bet arī privāti. Tiek slēgti daudz un dažādi tiesiski darījumi, kā arī līgumi gan publisko tiesību sfērā, gan arī privāto.
Šo tēmu es izvēlējos, jo līgumu slēgšana šodien ir sastopama ik uz katra soļa – veikalā (pirkuma līgums), mājās (īres līgums), bankās un, protams, vēl noteikti arī darba vietās un citur. Lai gan līgumi mūsu sabiedrībai nav nekas svešs, joprojām gadās misēkļi un pārpratumi, kas vai nu notiek neuzmanības, vai maldus, vai nezināšanas dēļ. Šādos gadījumos, protams, darbojas princips „likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības”. Tieši tādēļ ikvienam cilvēkam der pārzināt gan savas tiesības, gan arī pienākumus, lai nenonāktu šaubīgā situācijā.
Latvijas Republikas Civillikuma Saistību tiesību daļa regulē tiesisku darījumu, tai skaitā līgumu, noslēgšanas kārtību, puses, to pienākumus un tiesības, kā arī no šī darījuma izrietošās sekas. Jāsaka godīgi, ka šis temats ir ļoti apjomīgs un ietver sevī daudz informācijas, tādēļ es neapskatīšu visu, kas saistīts ar līgumiem. Mans mērķis ir aplūkot sīkāk un izanalizēt līguma jēdzienu, to klasifikāciju, līdzējus un līguma noslēgšanu.
Lai izpildītu šo mērķi esmu sev izvirzījusi sekojošus uzdevumus: aplūkot līguma jēdziena definīciju dažādās variācijās; izanalizēt un noskaidrot definīcijas jēgu; aplūkot līguma jēdziena vēsturisko attīstību, kā arī līgumu rašanos pamatus. Pēc tam detalizēti apskatīt līgumu iedalījumu jeb klasifikāciju, kā arī iedalījumu veidus. Visbeidzot aplūkot arī līguma noslēgšanas kārtību – kā un vai Civillikums to regulē un kas ir nepieciešams, lai to darītu.…