SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Līgumsods ir ļoti nozīmīgs cilvēcei pat līdz šai dienai, jo gan Senās Romas laikā, gan mūsdienās, tam galvenā nozīme nav mainījusies, visus šos gadsimtus, tas ir un paliek, kā līdzeklis, kā sodīt personu, kas nepilda apsolīto solījumu vai vienošanos. Vienīgi pielietošans līdzekļi ar laiku ir mainījušies, kā darba 1.nodaļā tika izpētīts, tad Senie romieši, ja netika izpildītas saistības vai solījumi, tad tajos laikos līgumsods bija vērsts galevnokārt pret pašu personu, kur sods bija nodot pašu sevi verdzībā. Pēc tam, kad verdzības laiks beidzās, tad līgumsods tika vērsts tikai uz parādnieka mantu, tika atņemts un pārdots izsolēs viss, kas pārādniekam piederēja vai nākotnē varētu piederēt, faktiski persona kļuva mazturīga.
Darba 1.nodaļā arī tika noskaidrots, ka līgumsods ir viens no saistību tiesību pastiprināšanas līdzekļiem. Kā noteikts, Civillikuma 1716.pantā līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Pametums nozīmē to, ka līgumsodu var pievienot jebkuram līgumam un mantisko vērtību nosaka ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Kā nosaka Civillikuma 1717.pants ar vārdu līgumsods apzīmē mantisku samazinājumu, kas noteikts vai nu naudā, vai citās vērtībās, kas nozīmē, ka līgumsoda piemērsona var izpausties kokmateriālu, graudu vai citu atvietojamu lietu nodošanā vai ieturējumā, ja tā ir nolīgs.
Līgumsoda mērķis ir panākt disciplīnu starp pusēm, kas noslēdz kādu tiesisku darījumu, lai puses respektētu un ievērotu noteikumus, un to galvenais uzdevums ir iedarboties uz parādnieka apziņu, lai atturētu viņu no saistību pārkāpšanas. Līgumsoda galvenās funkcijas ir nodrošināt saistību izpildi, līgumsods paredzēts, lai sodītu līgumslēdzēju, kurš kavē izpildījumu un atsevišķos gadījumos līgumsods tiek izmantots, lai īpaši norādītu uz kādu konkrētajam līgumslēdzējam būtisku apstākli.
…
