7. SECINĀJUMI
Pētot likumdošanas procesu Saeimā autore secinājusi, ka Latvijas likumdošana nav attīstītā pilnībā, liela daļa likumprojekti netiek īstenoti pilnībā. Valsts iekārtas sistēmā ir institucionāls trūkums, bez kuras bojājas arī likumdošanas kvalitāte. Valsts padome nevarētu aizstāt jau esošās struktūrvienības attiecīgo institūciju ietvaros, jo tās ir nepieciešamas. Valsts padomei ir jābūt Satversme tiesas spoguļattēlam. Tā pat kā Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, tā arī Valsts padomē būtu jābūt septiņiem padomniekiem ar saviem palīgiem, kuri varētu izvērtēt likumprojektus, kā arī Satversmes grozījumus, likumus, kuri skar Satversmes pamatus. Tāpat Valsts padomes uzdevums būtu izvērtēt jaunus likumus, kādu iepriekš nav bijis, kā arī sniegt vērtējumu par būtiskiem grozījumiem jau esošajos likumos. Pie šāda lēmuma darba autore ir nākusi analizējot pašreizējā Valsts Prezidenta Egila Levita viedokli, par valsts likumdošanu.
Analizējot labas likumdošanas principu, var secināt, ka tas tiek pārkāpts un neievērots. Likumi tiek izstrādāti nekvalitatīvi, ar pieņemtām normām, kas Satversmei atzītas par neatbilstošām. Analizējot no cita skata punkta, liela likumdošanas problēma ir sabiedrības nepietiekama informēšana par likuma izdošanu vai tā reformām. Valsts iedzīvotāji zaudē uzticību valsts varas orgāniem un jūtas neaizsargāti paši savā valstī. Tas rosina iedzīvotāju neapmierinātību un velmi sāk akciju, pret politiķiem un to lēmumiem, saistībā ar tukšiem solījumiem un neizpildītām rīcībām.
PRIEKŠLIKUMI
Secinot, ka likumdošana Latvijā nav kvalitatīva un ilgtspējīga, darba autore iesaka ievērot labas likumdošanas principa elementus, kā piemēram veikt riska izvērtēšanas pasākumus, pirms tiek izdots jauns likums, kas varētu novērst biežas likuma reformas.
Lai valsts iedzīvotāji atgūtu uzticību varas orgāniem, būtu nepieciešams papildināt civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, ar likuma punktiem, kuri ļautu orientēties tautai, kā rīkoties šāda veida situācijās.
…