Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:125331
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.09.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
  Aizsargjoslu veidi    5
1.  Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas    5
2.  Ekspluatācijas aizsargjoslas    9
3.  Sanitārās aizsargjoslas    17
4.  Drošības aizsargjoslas    18
  Aizsargjoslu noteikšanas metodika    22
  Aizsargjoslu uzturēšana    23
  Aizsargjoslu stāvokļa kontrole    25
  Jaunākie grozījumi Aizsargjoslu likumā    26
  Secinājumi    28
  Izmantotā literatūra    29
Extract

Aizsargjoslu veidi
1.Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas
Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. Šo attiecīgo joslu galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst cilvēku negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. Pastāv 6 vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi.
1.1.Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:
1.krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:
ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,
ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus;
2.jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;
3.ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.
Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register