Attīstoties sabiedrībai, mainījās cilvēku attieksme pret tiesībām, radās dažāda to rašanās, funkcionēšanas izpratne, daudz un dažādas tiesību idejas. Apgaismības laikmets –XVII – XVIII gs. arī devis savu svarīgu ieguldījumu tiesību ideju attīstībā un tieši atstājis ietekmi uz pozitīvo tiesību attīstību. Apgaismības laikmetu raksturo sociālie un tikumības ideāli, vēlēšanās nodibināt „prāta” valsti, kur cilvēki dzīvotu saskaņā ar humānisma, taisnīguma un harmonijas principiem. Šīs idejas nodibinājās vairākās valstīs, arī Itālijā bija Apgaismības laikmeta domātāji.
Tolaik Itālijā bija sarežģīta politiska aina. Vairākus laikmetus saglabājās valsts politiskā sadrumstalotība, savstarpēji zemes valdnieku iekšēji kari padarīja valsti par vāju, un to iekāroja Spānija. Tādējādi Spānijas karalis faktiski pārvaldīja lielu Itālijas daļu, un tāpēc politiski kašķi lielā mērā sarežģīja valsts sociālu attīstību. Tā laika domātāji, protams, nosodīja politisko sadrumstalotību un vēlējās centralizāciju, vēršas pret nelikumību un patvaļību, tomēr sevišķi asi neizteicās, un nevēlējās pilnīgu sabiedriskās iekārtas maiņu. Šis stāvoklis arī nosaka dabisko tiesību doktrīnas traktējumu ar itāļu apgaismotājiem. Viens no ievērojamākajiem šī laika apgaismotājiem bija Čezare Bekārija (1738 – 1794), kurš savā mācībā pievērsās tādu svarīgu kategoriju izpratnei kā likums un taisnīgums.
Čezare Bekārija domas var nosaukt par reformistiskām, jo tās tika virzītas un konkrētu institūtu un pilsoniskas sabiedrības principu uzlabošanu. Visspilgtāk Bekārija idejas atspogulojas viņa grāmata „Par noziegumiem un sodiem”, kas ir uzskatama par tiesiskās apziņas un humānistiskas morāles klasiku un tai jādarbojas kā pašlaik, tā, varbūt arī nākotnē.…
