Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra
Zobenbrāļu ordenis (fratres militae Christi) dibināts 1202. gadā un pastāvēja līdz 1237. gadam. To nodibināja garīdznieks Teodorihs, pildot bīskapa Alberta uzdevumu. Par iemeslu ordeņa dibināšanai kļuva bīskapa Alberta pārliecība par to, ka ar gadskārtējiem krustnešu formējumiem lībiešus pakļaut nebūs iespējams un, lai to izdarītu, ir jārada pastāvīga militāra organizācija ordeņa veidā.
Zobenbrāļu ordeņa statūti tika veidoti pēc Templiešu ordeņa statūtu parauga, tomēr, atšķirībā no Templiešu ordeņa, Zobenbrāļu ordenis nebija pakļauts tieši pāvestam, bet gan Rīgas bīskapam. Ārēji zobenbrāļus varēja atšķirt pēc uz balta mēteļa kreisās piedurknes uzzīmētā sarkanā krusta virs sarkana zobena. Paši ordeņa biedri par saviem galvenajiem uzdevumiem deklarēja jaundibinātās Livonijas katoļu baznīcas aizsargāšanu un tās ienaidnieku apkarošanu.
Ordeņa priekšnieku (mestru) ievēlēja no brāļu- bruņinieku vidus. Viņa rezidence bija Ordeņa pils Rīgā. Mestra rīcībā bija viens bruņinieku kārtas puisis un viens brālis- priesteris, kas pildīja arī kancelejas sekretāra funkcijas un glabāja Ordeņa zīmogu. Pieņemot lēmumus par svarīgiem jautājumiem, mestram bija jāuzklausa arī Ordeņa konventa domas.
Arī atsevišķiem novadiem bija savi priekšnieki, tā saucamie komutri. Savā novadā komutrs pildīja apmēram tādas pašas funkcijas, kā mestrs visos Ordeņa novados.
Bez brāļiem- bruņiniekiem un brāļiem- priesteriem Ordeņa sastāvā ietilpa arī brāļi- apkalpotāji jeb tā saucamā saime, kas bija zemākais grupējums. Brāļi- kalpotāji nedrīkstēja būt cēlušies no bruņinieku kārtas un tiem bija jābūt brīviem cilvēkiem. Lielākā daļa no šiem kalpotājiem bija brāļi- strēlnieki, bet otra daļa bija brāļi- amatnieki (kalēji, kurpnieki, maiznieki un mājkalpotāji). Pēc nozīmes brāļi- strēlnieki līdzinājās bruņiniekiem, tādēļ tiem bija atļauts sēdēt pie viena galda ar tiem. …