Zemnieku tiesību avoti.
To pamatā ir paražu tiesības vācu feodālās tiesības, veidoti pēc novadu principa.
Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības – kodifikācija ir vecākā no Livonijas zemnieku tiesībām. Tā sastādīta pēc vietējo iedzīvotāju paražu tiesībām un vācu feodālo tiesību normām. Ietvēra sevī – krimināltiesību normas, nedaudz civiltiesību un procesuālo tiesību normas. Pavisam 45 panti.
Lībiešu un Igauņu zemnieku tiesības – nedaudz jaunāks tiesību krājums, uz ko netieši norāda asinsatriebības nepieļaušana un normas par burvju un ķeceru sodīšanu sadedzinot. Galvenokārt ietvertas krimināltiesības, diezgan plaši regulēta delikāta saistība, nedaudzas normas regulēja tiesas procesu – 45 panti.
Kuršu zemnieku tiesības – spēkā bija Kurzemē, vēlāk Zemgalē un Sēlijā. Redakcija bieži burtiski sakrita ar Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesībām. Ietvēra sevī – krimināltiesību normas, nedaudz civiltiesību un procesuālo tiesību normas.
Livonijas zemnieku krimināltiesības.
Lai turētu paklausībā zemniekus, Vācu feodāļi izstrādāja īpašas normas par noziegumiem un sodiem. Raksturīgākie noziegumu veidi:
1. Slepkavība – kā viens no smagākajiem noziegumiem tika sodīta ar nāves sodu, bet bija paredzēts arī izpirkums – vīra nauda.
Neuzmanības gadījumos pieļauta soda samazināšana, mīkstināšana vai pat izlīgšana.
2. Miesas bojājumu izdarīšana – sīki regulēta visās trīs zemnieku tiesību redakcijās, paredzot smagus sodus.
3. Laupīšana vai sievietes izvarošana – tika sodīta ar nāvi – galva nost !
4. Zādzība – atkarībā no zādzību lieluma, likumos minēti dažādi zādzību paveidi – vīra nauda, pakāršana, naudas sods.
…