Līzinga, kas burtiskā tulkojumā no angļu valodas nozīmē nomu jeb nomāšanu, kā finanšu pakalpojuma vēsture pasaulē sākās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Mūsu gadsimta piecdesmitajos gados kompānijas Savienotajās Valstīs un Rietumeiropā aktīvi sāka izmantot nomu ražošanas līdzekļu apguvei, kas veicināja šā pakalpojuma strauju uzplaukumu. Mūsdienās 25-30% investīciju attīstītajās valstīs saistītas ar līzinga operācijām. Lielākā daļa jaunražotās produkcijas pasaulē nāk tieši ar nomāto ražošanas iekārtu palīdzību.
Latvijā līzings kā finanšu pakalpojums plašāk pazīstams aptuveni 7 gadus. Līzinga devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu savā īpašumā un atdod to lietošanā līzinga ņēmējam, pēdējais veic pakāpeniskus maksājumus, norēķinoties par iespēju lietot sev nepiederošu preci. Līzings nebūt nav tikai noma ar izpirkumu, līzinga objektam pārejot lietotāja īpašumā pēc līgumā paredzētā termiņa beigu iestāšanās. Tā var būt arī vienkārši noma, respektīvi, līzinga objekts, līgumam beidzoties, paliek līzinga devēja īpašumā.
Ar katru gadu Latvijā pieaug interese par līzinga operācijām, turklāt ļoti strauji. Ar līzinga starpniecību tiek iegādātas ēkas, būves, transportlīdzekļi, datori, sadzīves tehnika u.t.t. Līzinga darījumi kļūst arvien populārāki, nesot ienākumus līzinga devējiem un nodrošinot līzinga saņēmējus ar nepieciešamo mantu sava biznesa veikšanai vai sadzīves problēmu atrisināšanai.
Taču joprojām lielākā daļa klientu ir juridiskās nevis fiziskās personas. Iemesls ir fizisko personu līdz šim ne pārāk augstie ienākumi un neziņa par to, vai būs iespējams visu līguma laiku saglabāt augstos ienākumus. Taču pēdējā laikā situācija nedaudz mainās, palielinoties fizisko personu noslēgto līgumu īpatsvaram.…
