-
Luksemburgas makroekonomiskais modelis
2. Daļa
Luksemburgas makroekonomiskais raksturojums.
Pēc izaugsmes gadiem, Luksemburgas ekonomika piedzīvoja lejupslīdes posmu 2009. gadā. IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir augstākais Eiropas Savienības valstu vidū, bet paredzams, ka IKP samazinājums 2009.gadā būs 4% , kā rezultātā veidosies ekonomiskā krīze. Luksemburgas ekonomikai ir īpaši raksturīgs augsts darba ražīguma līmenis, augsts tiešo ārvalstu investīciju apjoms, augsts nodarbinātības pieaugums un pozitīvs sabiedrības līdzsvars. Neskatoties uz valsts lielisko sniegumu vairāku gadu garumā, 2009.gada darbības var uzskatīt par diezgan negatīvām attiecībā uz ekonomiku kopumā. Bezdarba līmenis varētu sasniegt 7%. Pirmo reizi kopš 2004.gada sabiedrība negatīvi vērtē valdības darbību. Valsts parāds pieaug no 6,3% līdz 14,7% no IKP- pasaules ekonomikas un finanšu krīze ir lielā mērā ietekmējusi arī Luksemburgas ekonomiku. Turklāt nodokļu ieņēmumu samazinājums no finanšu nozarēm ietekmēs valdības budžetu vismaz vēl nākamos divus gadus. Tomēr, Luksemburga nesamazinās inovāciju sistēmu finansiālo atbalstu no valsts sektora līdzekļiem. Gluži pretēji, valsts jauninājumu sistēmas var ciest no uzņēmumu izpētes un attīstības nodaļas sabrukuma, jo 83,76% no kopējiem pētniecības un attīstības izdevumiem 2007.gadā veidoja valsts ieguldījumi izpētē un attīstībā. Trīs galvenās problēmas, ar kurām Luksemburga nākas saskarties joprojām paliek nemainīgas: pastiprināta sadarbība starp valsts un privāto sektoru; valsts stimulē uzņēmumus ieviest jauninājumus; augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste un noturēšana Luksemburgā.
Jauninājumu atbalsta veicināšanai valsts izvirza trīs mērķa darbības. Pirmkārt, vajadzētu stabilizēt ekonomisko stāvokli Luksemburgā, padarot to pievilcīgāku ārzemju un vietējiem investoriem, atvērt vairākus jaunus uzņēmumus, kā arī plašāk atbalstīt inovāciju ieviešanu jau esošos uzņēmumos. Šī mērķa sasniegšanai kalpos likuma par inovāciju attīstības finansēšanu no valsts līdzekļiem privātos uzņēmumos papildinājums, kā rezultātā uzņēmumiem būs iespēja pieteikties finansējumam īpašu konsultāciju vai speciālistu algošanai, ko līdz šim nācās segt no uzņēmuma budžeta. Tiks veicināta sadarbība starp valsti un sabiedriskām organizācijām, jo īpaši valsts pētniecības centriem, kā rezultātā tiks veidoti jauni apmācības kursi uzņēmējiem. Visbeidzot liela problēma Luksemburgai ir kvalificēta darbaspēka piesaiste un noturēšana ilgtermiņā. Izveidots likumprojekts par atvieglotu uzturēšanās atļauju saņemšanu trešo valstu pilsoņiem, kurš jau iesniegts balsojumam.
Luksemburgas universitāte sasniegusi labus rezultātus, kopš tās izveides 2003.gadā. Arvien vairāk studentu dodas uz Luksemburgu studēt, to skaitā arī doktorantūras studentu. Stipendiju sistēmas izveide 2007.gadā sekmēja šī vērtīgā darbaspēka piesaisti.
Vairums no mērķiem, kuri tika izvirzīti 2009.gada valdības vēlēšanās partiju programmās atbilst trim jau iepriekš nodefinētajām problēmām un paredz to sekmīgu risinājumu. Mērķi, kuri tika izvirzīti uzņēmumu izpētes un attīstības departamentu sekmīgai darbībai tika ievēroti un īstenoti arī jaunajā valdības sasaukumā. Vairāki no izvirzītajiem mērķiem jau šobrīd tiek īstenoti. To efektivitāti vērtēt būs iespējams tikai pēc kā minimums diviem gadiem. Īpaši pasākumi tika izstrādāti un īstenoti, lai reaģētu uz jauniem izaicinājumiem uzņēmējdarbības sektorā. Jaunā likumprojekta par inovācijām uzņēmumā mērķis bija stimulēt un iedvesmot ne-inovatīvus uzņēmumus pieņemt jaunus izaicinājumus, kā arī īpašs atbalsts novatoriskiem uzņēmumiem. Plānots palielināt sadarbību starp valsts pētniecības iestādēm un privātiem uzņēmumiem.
Valstī ir skaidri redzama atbilstība starp plānoto un īstenoto valdības politiku un tās galvenajiem uzdevumiem. Valsts finanšu un juridiskos instrumentus pielieto efektīvi sarežģītu problēmu risināšanai. Lielākā daļa no plānotajiem investīciju politikas jautājumiem un inovācijām jau ir realizēti vai tiks realizēti tuvākajā laikā. Politikas efektivitāti vērtēt ir pāragri, par to varēs spriest pēc gada vai diviem, kad sasniegtie rezultāti kļūs skaidri redzami.
…
15. Vadoties pēc 2.shēmas, kādas izmaiņas notiks ekonomikā. • AD līkne nobīde pa labi vai SAS līkne nobīdīsies pa labi; • Cenu līmenis paaugstināsies (2.1. shēma) vai cenu līmenis pazemināsies (2.2. shēma); • Reālais IKP = Potenciālais IKP • Faktiskais bezdarbs = Dabiskais bezdarbs • Ekonomikā būs pilnīga nodarbinātība 16. Shematiski attēlota Luksemburgas ekonomiskā situācija.
- Luksemburgas makroekonomiskais modelis
- Taizemes makroekonomiskais stāvoklis
- Uzņēmuma uzvedības modelis oligopola apstākļos
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Uzņēmuma uzvedības modelis oligopola apstākļos
Research Papers for university8
-
Taizemes makroekonomiskais stāvoklis
Research Papers for university7
-
CAPM modelis
Research Papers for university6
Evaluated! -
Uzņēmuma uzvedības modelis oligopoliskajā tirgū
Research Papers for university33
-
Uzņēmuma uzvedības modelis oligopola apstākļos
Research Papers for university10