Darba aktualitāte: Mugurkaula jostas daļas diska trūce ir viena no visizplatītākajām
deģeneratīvām mugurkaula slimībām, kas skar 2% līdz 3% populācijas. Apmēram, 20%
gadījumos muguras sāpes rada darba nespēju, kas ietekmē valsts ekonomisko stāvokli. Pēdējo 30
gadu laikā daudzi tehniskie uzlabojumi ir samazinājuši operatīvo traumu skaitu, tādējādi
samazinot pēcoperācijas sāpes un uzturēšanos laiku slimnīcā, vienlaikus uzlabojot klīniskos
iznākumus.
Darba mērķis: ir izvērtēt mikroķirurģiskās un konservatīvās terapijas agrīnus rezultātus,
laika posmā līdz 3 mēnešiem, pacientiem ar mugurkaula jostas daļas diska trūcēm ar
radikulopātiju. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti, lai salīdzinātu pacientu veselības pašvērtējumu
un saņemtās terapijas efektivitāti.
Metodes un materiāli: Šajā prospektīvajā pētījumā piedalījās 14 pacientu ar mugurkaula
jostas daļas diska trūcēm, kuri sākotnēji tika ārstēti konservatīvi, un tad tika operēti. Datu
statistiskās analīzes mērķis bija novērtēt pirms un pēc operācijas rezultātus, izmantojot „VAS”
sāpju, „ODI” nespējas un „MRC” muskuļu spēka skalu, pacientiem ar mugurkaula jostas daļas
diska trūcēm pēc terapijas saņemšanas, atkarībā no pacienta dzimuma, vecuma, svara,
blakusslimībām un slimības ilguma.
Rezultāti: Pacientu vidējais vecums bija 48.6±18.0 gadi, 6 vīrieši, 8 sievietes. L3-L4
segmenta diska trūces incidence bija 14.2%, L4-L5 incidence bija 35.7%, savukārt L5-S1
incidence bija 50%. 64.2% pacientu slimības ilgums bija līdz 12 mēnešiem, savukārt 35.7%
pacientiem vairāk nekā 12 mēneši. Pēc MDE „VAS” uzlabojums vidēji par 4.9±0.4 ballēm.
Vidējais pēcoperācijas iznākums pēc MRC muskuļa spēka atjaunošanās skalas 78.5% gadījumos
bija 5 pakāpe, un 4 pakāpe 21.5% gadījumos (p>0.05). Vidējais pēcoperācijas iznākums pēc ODI
nespējas skalas bija minimāla nespēja 85.7% gadījumos un mērena nespēja 14.3% gadījumos.
(p>0.05).…
