Mācību formas un skolēna radošā darbība

Šobrīd izglītības saturā notiek izmaiņas: esošā satura izvērtēšana un jauna veidošana. Tas liek arī vēlreiz izvērtēt mācību darba formas un to organizāciju. Latvijas izglītības koncepcijā ir uzsvērts, ka, ievērojot pedagoģijas un psiholoģijas atziņas un audzēkņu individualitāti, kā arī konkrētos apstākļus, pedagogs izvēlas tādas mācību darba formas un metodes, kas sekmē personības garīgo izaugsmi un radošo darbību.
Radošums kļūst jo aktuālās sakarā ar nepieciešamo cilvēku resursu attīstību saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo tā jau šodien prasa maksimāli radoši attīstītas individualitātes, kas spētu veikt atbildīgus pienākumus Eiropas Savienības un Latvijas institūcijās. Izrādās, ka mums tādu nepietiek. Izglītības iestādēm un cilvēka pašattīstībai izvirzīti jauni augstāki mērķi, un to īstenošanā liela nozīme ir katra cilvēka potenciālā radošuma maksimālai izvērtēšanai.
Skolēni klasē ir ar tik atšķirīgu uztveri, domāšanu un atmiņu, ka vienveidīga, monotona mācību darbība nespēj nodrošināt visu bērnu sekmīgu izziņas un radošu darbību. Tādēļ viens no veidiem kā veicināt radošu darbību ir mācību darbu formu dažādošana mācību nodarbībās, lai ievērotu šīs atšķirības un spētu radīt maksimālas labvēlības apstākļus visu skolēnu izziņas un radošai darbībai.…