Mūsdienās tiek meklēti ceļi un līdzekļi skolēnu aktivitātes palielināšanai mācību procesā. Viens no drošākajiem ceļiem ir mācību uzdevumiem un saturam atbilstošu mācību metožu izvēle un to izmantošana mācību procesā.
Mācību metožu izvēli nosaka arī mācāmā priekšmeta specifika, stundā veicamie didaktiskie uzdevumi un skolēnu vecuma īpatnības, viņu iepriekšējās sagatavotības līmenis, kā arī mērķis un motivācijas pakāpe. Viss, tiek pakārtots mērķim, arī metodes izvēle, kā konkrēto mērķi sasniegt.
Pedagoģiskajā literatūrā mācību metode definēta dažādi, tomēr definīcijās izpaužas divi galvenie uzskati par metodes būtību. Viens ir uzskats par metodi kā mācību darbā lietoto paņēmienu kopumu, cits – par metodi kā ceļu vai skolotāja un skolēna rīcības raksturojumu izvirzīto mērķu sasniegšanai. V. Zelmenis metodi definē kā „skolotāja un skolēnu didaktiskās sadarbības paņēmienu sistēmu skolēnu zināšanu, prasmju veidošanas un izziņas spēju attīstīšanai” ( V. Zelmenis, 2000)