Visā pasaulē pedagogi diskutē par dažādu audzināšanas pieeju ietekmi uz bērna mācīšanās un motivācijas attīstību. Attīstība un motivācija ir atkarīgas no audzinošās pieejas raksturojuma un mērķa. Mācību mērķu maiņa radījusi nepieciešamību domāt par mācību satura nopietnām izmaiņām. Ja agrāk pietiekoši pārliecinoši skanēja vārdi zināšanas, prasmes, iemaņas, tad mērķa maiņa izglītībā rada nepieciešamību runāt par mācību satura izveides nosacījumu izmaiņām par pamatu ņemot bērna vajadzības, darbības, domāšanas spēju attīstību, sevis pašattīstību, attieksmi pret sevi un pasauli.
Ar prieku skatos uz pirmklasniekiem, kuri grib iet uz skolu, bet nonākot skolā, saskaroties ar dažādām problēmām, bieži esmu dzirdējusi no vecākiem, kā arī no skolēniem, ka mācīties vairs negribas. Īpaši pamatskolas posmā parādās skolas kavēšana, bēgšana no stundām- tātad viņiem pietrūkst īstas gribēšanas- motivācijas izraisītāja, kas ir vajadzība pēc jauniem iespaidiem, informācijas un ziņkāres.
Ļoti precīza atziņa par motivāciju ir H. Gudjonam : “ Motivācija ir viens no izšķirošajiem nosacījumiem, lai mācītos.” [ 2, 250].
Motivācija kā psiholoģiska parādība ir saistīta ar bērna aktivitātes jeb pašdarbības principu. Bērnā ir jāattīsta motivācijas sfēras, kas rosinātu viņu iekļauties aktivitātēs, radinātu pašam atrast vajadzīgās atziņas, nevis iedot visu gatavu.
Mācīšanās motīvs ir vēlēšanās izskatīties pozitīvi savās un citu acīs. Zems pašvērtējums vienā sfērā var tikt kompensēts ar augstu pašvērtējumu citā sfērā, tāpēc daudzi skolēni cenšas atrast savas stiprās puses un koncentrēties uz tām. Arī draugus viņi izvēlas līdzīgus sev pašiem, lai būtu ar ko salīdzināt.
Mācīšanās motīvi un to pastiprinātāji ir ļoti daudzveidīgi, taču es savā darbā pievērsīšos tiem, kuri man šķiet svarīgākie.
Jebkura cilvēka darbība sākas ar vajadzību, bet tās darbību konkrētā virzienā vada motīvi.
Mācīšanās jēga un mācīšanās nozīmes izpratne ir motivācijas sfēras pamatā, un no tās ir atkarīgi skolēna mācīšanās motīvi.
Motivācija – motīvu kopums, kas rosina un pamato skolēna darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzību, intereses u.c., kas ir pamatā cilvēka darbībai, rīcībai, uzvedībai, attieksmēm. Motivācija veidojas dažādu faktoru ietekmē : audzinātāju, skolotāju, klases biedru un vienaudžu attieksmes, sekmes, mācību procesa un paša darbības rezultāti u. tml..[6,105].
Motīvi, kas ir saistīti ar mācību darbības saturu un to īstenošanas procesu, tiek saukti par izziņas motīviem.…
