Ievads
Vai atceraties gadījumu ar Tomu Soijeru, kuram lika žogu krāsot? Citi puikas tai laikā sita bumbu, un Tomam žogu krāsot nemaz negribējās. Kad draugi pienāca apjautāties, kā viņam iet un vai viņš negrib nākt spēlēt bumbu, zēns paskaidroja, ka viņam uzticēts ļoti atbildīgs un tāpēc pagodinošs darbs, kāds bieži negadās. Puikas, sapratuši, cik vienreizēju iespēju var palaist garām, pēc mirkļa jau stāvēja rindā un atdeva Tomam savus lielākos dārgumus – pudeļu korķus un spožas pogas – par iespēju kādu brīdi viņa vietā rūpīgi krāsot žogu.
Ja rīkoties līdzīgi un uzticēt bērnam kādu darbu (iemaņu un zināšanu apgūšanu), nevis likt to darīt, tad vairosies bērna paša nozīmību viņa acīs, un viņš ikvienu darbu darīs ar prieku.
Motivācija rodas kā reakcija uz vajadzībām, kuras ir motivācijas pamatā, tā darbojas kā ierosinošā funkcija, norādot uz indivīda vērtībām – gan personiskām, gan sociālām. Tas kā cilvēks redz pasauli un motivē savu esamību, ir nenoliedzami saistīts ar viņa māku mācīties.
Motivācija izskaidro, kādēļ cilvēki dara tā un ne citādi, nenodarbojoties ar jautājumu, kā viņi to dara. Gan pedagoģija, gan arī psiholoģija tiecas saprast motivācijas atšķirības dažādiem indivīdiem, kā arī pārmaiņas vienam un tam pašam indivīdam.
Motivācija ir tipizēta un individualizēta parādība, kura atspoguļo gan individuālo savdabīgumu, gan dod iespēju bērnam saglabāt savu vienreizīgumu. Tā ir tīša, pārdomāta darbība, kas ir saistīta ar cilvēka darbības kontroli.
Attiecībā uz mācību motivāciju pastāv daudz dažādas teorijas:
A. Maslova vajadzību sistēma (teorija);
D. Makklellanda vajadzību teorija;
K. Alderfera ERG teorija;
V. Atkinsona vajadzību teorija;
F. Hercberga divfaktoru teorija, utt.
Darba autore savā pētījumā izmantoja pazīstama amerikāņu psihologa A. Maslova vajadzību sistēmu.
Pētījuma mērķis - radīt visaptverošu ainu par mācību motivāciju izmantojot A. Maslova vajadzību teoriju.
Darba uzdevumi: veikt nelielu pētījumu 10 cilvēkiem un iegūtos rezultātus sagrupēt pa jautājumiem, sadalījuma pamatā izmantojot A. Maslova vajadzību teoriju, kā arī izanalizēt individuālās atšķirības 3 cilvēkiem.
Darbā izmantotas vairākas pētniecības metodes – salīdzinošā jeb komparatīvā, socioloģiskā un deduktīvā.
Darbs sastāv no trim nodaļām, kā arī no ievada un nobeiguma daļas. Pirmajā nodaļā apskatīti vispārējie Abrahama Maslova vajadzību teorijas noteikumi. Otrajā nodaļā tiek analizēta mācību motivācija respondentiem kopumā, savukārt trešā nodaļa veltīta individuālo anketu analīzei. Darbam ir pielikumi un izmantotas literatūras saraksts.
Abrahama Maslova teorijas teorētiskie aspekti
Maslov Abraham Harolds (1908-1970) ir ievērojams Amerikāņu psihologos, humānistiskās psiholoģijas dibinātājs.
Dzimis 1.aprīlī 1908.gadā, Ņjujorkā. Beidzis New York City koledžu un University of Wisconsin. 1967 un 1968.gadā Maslovs tika ievēlēts Amerikāņu psiholoģijas asociācijā par prezidentu. Maslova pamatidejas ir izklāstītās viņa darbā „Motivācija un personība” (Motivation and Personality), kurš tika publicēts 1954. gadā. Šajā darbā Maslovs uzsvēra brīvības nozīmi un cilvēka spēju pašrealizēties.
…
