Secinājumi.
Šajā darbā par iekšējo un ārējo motivāciju, kur ārējā motivācija ir orientēta uz atzīmēm, bet iekšējā motivācijā skolēni mācās ar prieku, nevis strādā, lai iegūtu atzinību – kā atzīmes, naudu vai saldumus. Šajā darbā es uzzināju, ka visefektīvākā motivācija no abām ir iekšējā motivācija. Sliktā puse ir tā, ka šo motivāciju pedagogiem ir grūti iemācīt, jo tā ir atkarīga no skolēna uztveres, kas katram cilvēkam ir atšķirīga.
Mācību procesā daži pedagogi izmanto negatīvu pamudinājumu, kā sodi vai draudi. Šāds mācību stils var graut skolēna izglītības rezultātus, jo viņš var sākt izvairīties no nepatīkamas situācijas. Šie bērni, kas izvairās no sarežģītām situācijām, un izvairās no neveiksmēm mācību procesā, ir ārēji motivēti, kamēr iekšēji motivētie bērni uzskatīs sarežģītos uzdevumus kā izaicinājumu.
Matemātikas skolotāja un matemātikas zinātņu maģistre Austra Reihenova uzsver “Ja ģimenē, bērnudārzā un skolā bērns būs pareizi motivēts, viņš dzīvē ies to ceļu, kādu izvēlēsies, nevis pēdējā brīdī pēc vidusskolas beigšanas meklēs fakultāti, kurā var iestāties...! Tikai tad, ja mēs, pieaugušie, ļausim bērnam brīvi izvēlēties savu ceļu, mūsu sabiedrībā būs kvalificēti zinātnieki, inženieri, tehnologi un galu galā strādnieki, mēs kā pedagogi būsim sasnieguši to mērķi, kuru vēlamies sasniegt." (3)
Šajā darbā es arī vairāk uzzināju par to, kā motivēt skolēnus un daži no tiem ir šādi:
- Pedagogs var dot lielāku kontroli skolēniem, lai viņi strādātu vairāk patstāvīgi. To darot, skolēni izdarīs savu izvēli, un viņi kļūs par vispusīgām personām. Skolēni būs spējīgi izvēlēties savus veidus mācību procesā un veikt vēl sarežģītākus uzdevumus.
- Vēl viens padoms ir praktizēt neatlaidīgas, pozitīvas disciplīnas metodes. Pedagogs var ieviest klasē klases noteikumus, un tādejādi skolotājs nosaka robežas situācijās, kad klase ir nedisciplinēta.
…