Izglītība ir mērķtiecīgs personības attīstības process (izglītošanās un izglītošana) un rezultāts (izglītotība). Izglītības kā procesa kvalitāte ir atkarīga no veiksmīgas izglītības iestādes un tajā strādājošo izglītotāju (audzinātāju, skolotāju u. c.) darbības. Izglītības kā rezultāta kvalitāte ir saistīta ar piedāvāto izglītības saturu un tā apguves līmeni.
Skolēna mācību sasniegumi tiek vērtēti daudzpusīgi un objektīvi, lai realizētu:
prasību atklātības un skaidrības principu, kontrolējot mācību priekšmeta standartā noteikto obligātā mācību satura pamatprasību apguvi;
pozitīvo sasniegumu summēšanas principu, reģistrējot pozitīvos sasniegumus visos mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņos – zināšanu iegaumēšanas un sapratnes, to lietošanas un patstāvīgas produktīvas darbības līmenī;
vērtējuma atbilstības principu, dodot skolēnam iespēju apliecināt savas zināšanas un prasmes visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās;
vērtējuma noteikšanai izmantoto vērtēšānas metodisko paņēmienu dažādības principu, izmantojot pārbaudes rakstos, mutvārdos un kombinēti, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus (piemēram, diagnosticējošie darbi, kontroldarbi, praktiskie darbi, projektu darbi, ieskaites, eksāmeni);
vērtēšanas regularitātes principu, lai skolēnu un viņa vecākus informētu par iegūtajām zināšanām, apgūtajām prasmēm un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;
vērtējuma obligātuma principu, izvirzot prasību, lai skolēns iesaistītos mācību procesā un iegūtu savām spējām atbilstošu vērtējumu. Vērtētājs var būt: pats skolēns, klasesbiedri, skolotājs (iekšējā vērtēšana); skolas administrācija, vecāki, eksperti, valsts un pašvaldības institūcijas (ārējā vērtēšana). …
