Research Papers
Humanities
Pedagogy
Mācību un audzināšanas motivācija pusaudžu un jauniešu pe...-
Mācību un audzināšanas motivācija pusaudžu un jauniešu personības pilnveidei 21.gadsimtā
Evaluated!
Nr. | Chapter | Page. |
MĀCĪBU MOTIVĀCIJA –METODES | 3 | |
AUDZINĀŠANAS MOTIVĀCIJA | 7 | |
MOTIVĀCIJAS TEORIJAS | 7 | |
VAJADZĪBU TEORIJA | 7 | |
Maslova vajadzību hierarhija | 8 | |
AUDZINĀŠANAS TEORIJA | 9 | |
VADĪTĀJA (PEDAGOGA) DARBA STILI | 13 | |
SKOLOTĀJU PERSONĪBAS IETEKMĒJOŠIE FAKTORI | 14 | |
KĀ SKOLA ZAUDĒ SAVU PIEVILCĪGUMU? | 15 | |
MOTIVĒŠANAS PAŅĒMIENI KLASES DARBĀ | 15 | |
STIMULĒŠANAS TEORIJA | 17 | |
Stimulēšanas teorijas būtība | 17 | |
UZVEDĪBAS MODIFIKĀCIJA | 18 | |
TAISNĪGUMA TEORIJA | 19 | |
MĒRĶU IZVIRZĪŠANAS TEORIJA | 19 | |
SKOLĒNU VĒRTĪBAS 21. GADSIMTĀ | 21 | |
Pusaudzim | 21 | |
Jaunietim | 22 | |
SECINĀJUMI | 23 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 24 |
Mācību procesā viens no svarīgākajiem ceļiem, lai gūtu mācību sasniegumus skolā ir tas, kā skolēni motivēti mācīties.
Motivācija dažkārt ir ceļš uz pedagoģiskiem sasniegumiem. Augsti motivācijas līmeņi un augsti sasnieguma līmeņi tiecas iet roku rokā. Bet motivācija ir arī sava veida pašmērķis, viens no pedagoģijas mērķiem. Dažāda veida intereses un vērtību izpratne ir rezultāts tai skolas izglītībai, kuru mēs cenšamies sekmēt. Tātad motivācijas īpatnība ir tāda, ka tā ir gan mācību mērķis, gan līdzeklis.
Skolā vērojams, ka skolēniem ir samērā zems mācīšanās motivācijas līmenis. Svarīgi ir atrast pareizu pieeju skolēna personības attīstīšanai un pilnveidošanai.
Lai skolēnos veidotu pozitīvu motivāciju mācībām, arī skolotājiem apstākļi uzliek jaunas prasības. Tāpēc svarīgi, lai mācību process iegūtu pozitīvu rezultātu un audzēkņi saprastu, ka zināšanām, ko apgūst stundās, būs reāls pielietojums.
Skolotājiem jāapgūst jaunas mācību metodes, jāpapildina zināšanas, jāveido mācību materiāls mūsdienīgāks.
Motivācija tiek definēta ar “uz mērķi tendētas” uzvedības palīdzību. Tā ir saistīta ar šādas uzvedības spēku un virzienu. Motivācija tiek izmantota, kad cilvēki sagaida, ka ar dažādām darbībām ir iespējams vadīt uz izvirzīto mērķu sasniegšanu un noteikt atlīdzību – tādu, kas apmierinās viņu īpašās vajadzības.
Labi motivēti cilvēki ir ar skaidri nospraustiem mērķiem, viņi zina, kas un kā jādara, lai šos mērķus sasniegtu. Viņi veic nozīmīgus ieguldījumus darbā, skolā, mājās, jo zina, ka viņu pūliņi un centieni nāks par labu gan skolai, ģimenei, gan arī viņiem pašiem.
Motīvs ir iekšējs, rosinošs faktors vai apstāklis, pamudinošs iemesls, kas izraisa noteiktu personības rīcību, būdams pamatā darbībai, rīcībai, kura vērsta uz noteikta mērķa sasniegšanu (Pedagoģisko terminu vārdnīca).
Motivācija – motīvu kopums, kas rosina un pamato skolēnu darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzības, intereses. Motivācija veidojas dažādu faktoru ietekmē: audzināšanas, skolotāju, klasesbiedru un vienaudžu attieksmes, sekmju, mācību procesa un paša darbības rezultātā.…
Mācību motivācija –metodes Mācību procesā viens no svarīgākajiem ceļiem, lai gūtu mācību sasniegumus skolā ir tas, kā skolēni motivēti mācīties. Motivācija dažkārt ir ceļš uz pedagoģiskiem sasniegumiem. Augsti motivācijas līmeņi un augsti sasnieguma līmeņi tiecas iet roku rokā. Bet motivācija ir arī sava veida pašmērķis, viens no pedagoģijas mērķiem. Dažāda veida intereses un vērtību izpratne ir rezultāts tai skolas izglītībai, kuru mēs cenšamies sekmēt. Tātad motivācijas īpatnība ir tāda, ka tā ir gan mācību mērķis, gan līdzeklis. Skolā vērojams, ka skolēniem ir samērā zems mācīšanās motivācijas līmenis. Svarīgi ir atrast pareizu pieeju skolēna personības attīstīšanai un pilnveidošanai. Lai skolēnos veidotu pozitīvu motivāciju mācībām, arī skolotājiem apstākļi uzliek jaunas prasības. Tāpēc svarīgi, lai mācību process iegūtu pozitīvu rezultātu un audzēkņi saprastu, ka zināšanām, ko apgūst stundās, būs reāls pielietojums. Skolotājiem jāapgūst jaunas mācību metodes, jāpapildina zināšanas, jāveido mācību materiāls mūsdienīgāks. Motivācija tiek definēta ar “uz mērķi tendētas” uzvedības palīdzību. Tā ir saistīta ar šādas uzvedības spēku un virzienu. Motivācija tiek izmantota, kad cilvēki sagaida, ka ar dažādām darbībām ir iespējams vadīt uz izvirzīto mērķu sasniegšanu un noteikt atlīdzību – tādu, kas apmierinās viņu īpašās vajadzības. Labi motivēti cilvēki ir ar skaidri nospraustiem mērķiem, viņi zina, kas un kā jādara, lai šos mērķus sasniegtu. Viņi veic nozīmīgus ieguldījumus darbā, skolā, mājās, jo zina, ka viņu pūliņi un centieni nāks par labu gan skolai, ģimenei, gan arī viņiem pašiem. Motīvs ir iekšējs, rosinošs faktors vai apstāklis, pamudinošs iemesls, kas izraisa noteiktu personības rīcību, būdams pamatā darbībai, rīcībai, kura vērsta uz noteikta mērķa sasniegšanu (Pedagoģisko terminu vārdnīca). Motivācija – motīvu kopums, kas rosina un pamato skolēnu darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzības, intereses. Motivācija veidojas dažādu faktoru ietekmē: audzināšanas, skolotāju, klasesbiedru un vienaudžu attieksmes, sekmju, mācību procesa un paša darbības rezultātā.
- Mācību un audzināšanas motivācija pusaudžu un jauniešu personības pilnveidei 21.gadsimtā
- Mazpulks kā viena no pusaudžu socializācijas procesa sekmēšanas iespējām
- Pusaudžu adaptācija arodvidusskolā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Uzņēmuma darbinieku motivācijas sistēmas analīze
Research Papers for university29
-
Jaunākā skolas vecuma bērnu pozitīva savstarpējā saskarsme sākumskolā
Research Papers for university12
-
Mācību un saskarsmes prasmju veidošana 5 - 6 gadu vecu bērnu grupā pirmsskolas izglītības iestādē
Research Papers for university16
-
Darbinieku motivācija
Research Papers for university5
-
Mūzikas loma pusaudžu vērtīborientācijas veidošanā
Research Papers for university11