Visas valstis ir mūsdienu pasaules saimniecības dalībnieces. Šīs līdzdalības aktivitāte, atsevišķu valsts integrēšana pasaules saimniecībā ir dažādas.
Ārejie ekonomiskie sakari savas attīstības laikā iziet noteiktus etapus, kuru maiņa raksturo pasaules saimniecības integritātes pastiprināšanu, starptautisko ekonomisko sakaru satura sarēzģīšanu: no tirdzniecības un pakalpojumiem – pie kapitāla eksporta un sekojošās starptautiskās ražošanas izveidošanu, talāk – pie vienotā valūtas, kredītu, vērtspapīru tirgus izveidošanas. Bez ekonomiskām attiecībām pastāv arī politiskās, militārās, kultūras un citas attiecības starp valstīm, kas rada naudas maksājumus un ienākumus. Starptautisko attiecību daudzpusējs komplekss atspoguļojas dotās valsts starptautisko operāciju bilances kontos, kas tradicionāli tiek saukts par maksājumu bilanci.
Pirmie mēģinājumi uzskaitīt mērogus un novērtēt starptautisko ekonomisko operāciju sekas parādas Anglijā 14.gadsimta vidū un saistās ar agriem merkantilistu ekonomiskiem uzskatiem. Centieni novērst zelta noplūdi no valsts, kas atspoguļoja nacionālo bagātību, izsauca nepieciesamību izprast ārējās tirdzniecības dabu un mērogus, bet vēlāk arī citas ārējās ekonomikas operācijas.…