Makšķernieks kā tūrists ekoloģiskā vidē

Tūrisma un dabas attiecības ir pētītas daudzviet pasaulē. Pasaule aizvien vairāk sāk apzināties, ka bezatbildīgas saimniekošanas rezultātā tiek zaudēti neatjaunojami vai grūti atjaunojami dabas resursi. Arī Latvijā pēdējos gados šai problēmai pievērsta pastiprināta uzmanība. Līdz ar tūrisma tiešās ietekmes uz apkārtējo vidi konstatēšanu, vides aizsardzības organizācijas ir aktualizējušas jautājumu par tūrisma radīto negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, šīs ietekmes mazināšanu un cīņu ar cēloņiem un sekām. Dabas vidi veido tādi objekti kā – zeme, meži, koki, augi, ūdeņi, dzīvnieki. Valsts aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi kā materiālie objekti. Krimināllikuma XI nodaļā ir atrunāti piemērojamie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi. Tāpat vides tiesības ir saistītas ar konstitucionālajām tiesībām, administratīvajām tiesībām, civiltiesībām un jau pieminētajām krimināltiesībām. Vides tiesiskās aizsardzības veidošanai un apzīmēšanai lieto jēdzienus „vides tiesības” un ekoloģiskās tiesības”. Vide ir šo tiesību subjekts, kuram tiek izstrādātas noteiktas tiesību normas. Tās tad arī nosaka, kādā vides aizsardzība ir īstenojama un kas nosaka cilvēku sabiedrības uzvedības noteikumus. Ekoloģiskās tiesības ir ietvertas publiskajās, privātajās, civiltiesībās, krimināltiesībās un administratīvajās tiesībās