Padomju sabiedrības organizācijas īpatnība sastāvējusi no tā, ka par cilvēka rīcībām, par viņa labumiem, sasniegumiem vienmēr gādāja valsts. Cilvēkam atlika tikai strādāt tā saucamo sabiedrībai lietderīgu darbu. Īpašums pastāvēja niecīgajos apjomos, un pat ar to saistītājos jautājumos bija manāms valsts iespaids.
Mainoties politiskai dzīvei, izmainījās arī mūsu sabiedrības attiecību sistēma, tai skaitā arī attiecības, kas skar īpašumu un ar to saistītas tiesības. Pāreja no kolektīvā īpašuma sistēmas uz privātīpašuma valdošām atziņām notiek ļoti grūti, it īpaši kas skar tiesiskās apziņas attīstību šajā jautājumā. Cilvēku tiesiskā apziņa vēl nav nonākusi līdz tam, lai pareizi izprastu īpašuma, kā arī ar to saistīto tiesību svarīgumu.…