Katram cilvēkam ir kaut nedaudz atšķirīgi uzskati par pasauli, kurā viņš dzīvo. Katrs cilvēks ir individualitāte. Un kāda gan būtu pasaule, ja mēs visi būtu vienādi, ja domātu vienādi? Tieši dažādība ir tā, kas piešķir mūsu dzīvei jēgu. Tikpat atšķirīgas kā cilvēki, ir arī tautas. Katrai tautai ar sava pagātne un nākotne. Katrai savi paradumi un tradīcijas. Tradīcijas ietekmē tautas ticība, bet ticību- vēsture. Katras tautas mitoloģija ir tikpat interesanta un daudzveidīga kā tauta pati. Dievi atspoguļo cilvēkus, jo galu galā cilvēki ir tie, kas radījuši dievus, nevis dievi cilvēkus. Grieķu dievu vidū vijas intrigas un viltus, tie nodod pat cits citu. To radu raksti ir tik samezgloti un tomēr izdomāti līdz pēdējam sīkumam. Romiešu reliģijā pilnīgi pretēji- cilvēki, piesaucot dievus, pat nav bijuši pārliecināti, vai uzrunāt tos kā vīriešus vai sievietes.
Arī mūsu tautai ir bijusi sava, vienreizēja ticība, kas vēstures gaitā izravēta no mūsu sirdīm. Taču daļa no tās joprojām saglabājusies teikās, pasakās, nostāstos un tautasdziesmās. Lasot tautas pasaku un teiku grāmatas, bieži dzirdam vārdus, par kuriem šad tad zinām visai maz- tās ir mūsu senču izdomātās dievības.
Latviešu mitoloģijā sastopami daudzi dievi un dievietes. Katram ir savi pienākumi. Protams, neiztikt arī bez ļaunajām dievībām, kuras nemitīgi traucē. Bet kā gan lai iztiktu bez ļaunajiem tēliem, ja cilvēkiem ar ļaunumu jāsaskaras diendienā?
Visaugstākā vara dota Dievam, Debesu tēvam, kurš valda pār citiem dieviem un cilvēkiem. Viņam blakus ir Māra- Zemes māte- dzīvības devēja un ņēmēja.
Kas tieši Mārā ir tik interesants? Ar ko viņa atšķiras no citām dievībām? Kādi ir viņas pienākumi un kā šī dievība radusies? Atbildes uz šiem jautājumiem es centīšos atrast, rakstot šo referātu.
Kas patiesībā ir Māra? Ko apzīmē šis tēls?
Dievs apzīmē debesis un uguni, savukārt Māra pārstāv zemi un ūdeni, Dievs ir visa garīgā un vīrišķīgā simbols, Māra- materiālā un sievišķā pārstāve. Viņa ir arī dzīvības devēja un ņēmēja- Dzīvības māte un Nāves māte- visas dzīvās pasaules aizbildne. Māras pienākumi ir ļoti plaši, viņa rūpējas gan par mums- cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan par labību. Tātad viņa ir arī auglības dieviete. Māra gādā, lai raža būtu laba un zeme auglīga.
Svētā Māra rudzus brida,
Pacēlusi priekšautiņu;
Kur nolaida priekšautiņu,
Tur noslīka rudzu lauks.1
Māras pārziņā ir arī saimniecība un iedzīve. Tautasdziesmās viņa pieminēta kā govju aizgādne, un tajās visai bieži sastopamas Māras melnraibās govis. Cilvēki lepojas ar govīm, kuras saņēmuši no Māras, jo tās parasti ir labākas par citām. Daži savas govis nosauc Māras vārdā, tādā veidā cerēdami uz lielāku labumu.…
