Uz šo mirkli Latvija atrodas pārmaiņu periodā, kad tiek pieņemti arvien jauni likumi, lai esot Eiropas Savienībā var piedalīties kā dalībvalsts visās jomās. Šis pārmaiņu laiks atspoguļojās arī uz mazākumtautībām un Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju. Jautājumi, kas sakar Mazākumtautības konvenciju tiek apspriesti, jo aktīvāk gan darba grupās, gan valdībā. Daudzie piedāvājumi un risinājumi, lai uzlabotu konvenciju, tiek izteikti masu saziņas līdzekļos. Ņemot vērā iepriekš minēto autors darbu veltīta tēmai “Mazākumtautības konvencijas piemērošana Eiropā.”
Latvija vēlas kļūt par vienu no attīstītajām valstīm, kurās pastāv dažādas formas valsts atbildība par pilsoņiem un nepilsoņiem. Liekas, ka tieši politisku iemeslu dēļ, Latvijā mazākumtautībām nav piegriezta galvenā uzmanība. Viena no problēmām, kas skar mazākumtautības ir Vispārējā mazākumtautības aizsardzības konvencija, kas pati par sevi ir ļoti interesanta lieta, jo šobrīd ir vienota valsts nostāja, bet nav vienota viedokļa par ratificēšanas laiku.
Tēma par mazākumtautību konvenciju izvēlēta gan informācijas iegūšanas nolūkā, gan arī tādēļ, ka šobrīd tā ir aktuāla problēma, kas skar Latviju. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ir ļoti nozīmīgi padomāt par pasākumiem, kā atrisināt problēmas, kas skar konvencijas ratificēšanu un uzlabot situāciju kopumā.
Šajā darbā tiek analizēts Mazākumtautības konvencijas realizācijas efektivitāte Latvijā. Minētajai analīzei tiks noskaidrota pašreizējā situācija un pasākumi, kā arī tiks izskaidrota spēkā esošā likumdošana mazākumtautības konvencijas jautājumos. Pēc esošo pasākumu aprakstošajām nodaļām sekos analīze, kuras rezultātā tiks noskaidrotas problēmas, ar kurām mazākumtautības konvencija saskaras.…
