Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
5,49
You save:
0,88 (16%)
Discounted price*:
4,61
Purchase
Add to Wish List
ID number:331280
Author:
Evaluation:
Published: 03.02.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Izmantoto jēdzienu un termiņu saraksts    4
1.  Atēnas polises valsts iekārta un tiesības    6
2.  Spartas valsts izcelšanās un attīstība    12
2.1.  Spartas valsts varas struktūra    12
2.2.  Likurga likumi (VIII gs. p.m.ē. –tiesības aristokrātiskajā Spartas valstī)    13
3.  Senās Romas valsts rašanās    14
3.1.  Romas valsts periodizācija    15
3.2.  Servija Tullija reformas un valsts varas organizācija    15
3.3.  Romas republikas varas organizācija    16
3.4.  Romas impērija principāta periodā    19
3.5.  Romas impērija domināta periodā    20
3.6.  Romas valsts bojā ejas cēloņi un vēsturiskā nozīme    20
3.7.  XII tabulu likumi – pirmā Romas tiesības kodifikācija    22
4.  Galvenie tiesību avoti Romas republikā    24
5.  Romiešu tiesību periodizācija    25
6.  Romiešu tiesības klasiskajā un postklasiskajā periodā    26
7.  Corpus Iuris Civilis – vēsturiskā nozīme    33
  Nobeigums    34
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    35
Extract

Pilsētvalstis sauca par polisām (gr. Polis, lat. civitas). Pirmās polisas veidojās Grieķijā arhaiskajā ap 800.g.pr.Kr., kad grieķi radīja jauna veida civilizāciju. Grieķu polisas bija pilsoņu kopienas, kas pašas pieņēma likumus un saskaņā ar tiem.
Parasti polisā bija 5 – 10 tūkstoši iedzīvotāju, polisai pieslējās lauku teritorija. Ar termiņu „ polisa” saprot noteiktas pilsētvalsts visu pilsoņu, visu pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāju kopumu. Pilntiesīgo iedzīvotāju daļu veidoja polisas pilsoņi, kuri sevi sauca polisas vārdā – atēnieši, korintieši, milētieši. Pilsoņiem bija tiesības uz zemi. Atēnās dominēja pilsētnieki – amatnieki, tirgotāji, Spartā – zemkopji. Brīvie bija pilntiesīgi pilsoņi, bet diezgan lielu grupu veidoja brīvie nepilsoņi – ienācēji no citas polisas, svešzemnieki, izraidītie, klaidoņi. Pastāvēja pretrunas starp aristokrātiju un tautu – dēmu. Vergi bija polisas īpašums. Atēnas vergus sauca par attika, kas nozīmēja Atikas zemei piederīgie.
Arhonts ( valdnieks, vadonis) – augstākā amatpersona Sengrieķu polisās. Centūrija – Senajā Romā – simtvīru liela karaspēka vienība; pilsoņu grupa ar vienādu mantas cenzu un vienu balsi tautas sapulcē.
Cenzors – amatpersona, kas pārzināja cenza veikšanu, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu, kontrolēja valsts finanses. Cenzori tika ievēlēti centūriju sapulcē uz pieciem gadiem. Viņu pienākums bija pēc mantas stāvokļa iedalīt pilsoņus kādā no klasēm, tāpat uzraudzīt pilsoņu personisko dzīvi.
Cezārs – Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš valstsvīra Jūlija Cēzara Oktaviāna ( Augusta).
Decimācija – 1) senatnē – katra desmitā noziedznieka sodīšana ar nāvi; nāvei nolemtos lozēja; 2) katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo.
Diktators – senāta iecelta amatpersona ar neierobežotu varu; diktatorus iecēla ārkārtējos gadījumos un ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem.
Domināts ( kundzība, vienvaldība) – valsts valdīšanas forma 3. – 5.gs., kad augstākā valsts vara piederēja imperatoram. Romas pilsoņi kļuva par imperatora pavalstniekiem. Domināta laikā pilnīgi zaudēja nozīmi senāts, maģistrantūra u.c. Republikas laika – institūcijas. Valsti pārvaldīja imperatora ieceltie ierēdņi. Tomēr dominātu laikā imperatora tronis nebija mantojams un neizveidojās dienesta aristokrātija. 395.g. Romas Impērija sadalījās Rietumromas Impērijā un Austrumromas Impērijā, formāli paliekot viena valsts, ko pārvaldīja divi imperatori.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1135495
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Seno laiku tiesības Eiropā”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/331280

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register