Seno laiku tiesības Eiropā

Pilsētvalstis sauca par polisām (gr. Polis, lat. civitas). Pirmās polisas veidojās Grieķijā arhaiskajā ap 800.g.pr.Kr., kad grieķi radīja jauna veida civilizāciju. Grieķu polisas bija pilsoņu kopienas, kas pašas pieņēma likumus un saskaņā ar tiem.
Parasti polisā bija 5 – 10 tūkstoši iedzīvotāju, polisai pieslējās lauku teritorija. Ar termiņu „ polisa” saprot noteiktas pilsētvalsts visu pilsoņu, visu pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāju kopumu. Pilntiesīgo iedzīvotāju daļu veidoja polisas pilsoņi, kuri sevi sauca polisas vārdā – atēnieši, korintieši, milētieši. Pilsoņiem bija tiesības uz zemi. Atēnās dominēja pilsētnieki – amatnieki, tirgotāji, Spartā – zemkopji. Brīvie bija pilntiesīgi pilsoņi, bet diezgan lielu grupu veidoja brīvie nepilsoņi – ienācēji no citas polisas, svešzemnieki, izraidītie, klaidoņi. Pastāvēja pretrunas starp aristokrātiju un tautu – dēmu. Vergi bija polisas īpašums. Atēnas vergus sauca par attika, kas nozīmēja Atikas zemei piederīgie.
Arhonts ( valdnieks, vadonis) – augstākā amatpersona Sengrieķu polisās. Centūrija – Senajā Romā – simtvīru liela karaspēka vienība; pilsoņu grupa ar vienādu mantas cenzu un vienu balsi tautas sapulcē.
Cenzors – amatpersona, kas pārzināja cenza veikšanu, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu, kontrolēja valsts finanses. Cenzori tika ievēlēti centūriju sapulcē uz pieciem gadiem. Viņu pienākums bija pēc mantas stāvokļa iedalīt pilsoņus kādā no klasēm, tāpat uzraudzīt pilsoņu personisko dzīvi.
Cezārs – Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš valstsvīra Jūlija Cēzara Oktaviāna ( Augusta).
Decimācija – 1) senatnē – katra desmitā noziedznieka sodīšana ar nāvi; nāvei nolemtos lozēja; 2) katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo.
Diktators – senāta iecelta amatpersona ar neierobežotu varu; diktatorus iecēla ārkārtējos gadījumos un ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem.
Domināts ( kundzība, vienvaldība) – valsts valdīšanas forma 3. – 5.gs., kad augstākā valsts vara piederēja imperatoram. Romas pilsoņi kļuva par imperatora pavalstniekiem. Domināta laikā pilnīgi zaudēja nozīmi senāts, maģistrantūra u.c. Republikas laika – institūcijas. Valsti pārvaldīja imperatora ieceltie ierēdņi. Tomēr dominātu laikā imperatora tronis nebija mantojams un neizveidojās dienesta aristokrātija. 395.g. Romas Impērija sadalījās Rietumromas Impērijā un Austrumromas Impērijā, formāli paliekot viena valsts, ko pārvaldīja divi imperatori.…