Mediācija ir ļoti vēlama un noderīga, īpaši jau strīdus procesā iesaistītajiem. Mediācija var būt arī peļņas avots mediatoriem jeb vidutājiem, kuri vada mediācijas procesu. Šajā rakstā centīšos atbildēt uz jautājumu: kas ir mediācija un atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem par mediāciju juridiskajā izpratnē.
Terminoloģija
Pirmkārt, jurisprudencē būtisku lomu ieņem juridiskā terminoloģija. Līdz šim mediācija nav definēta Latvijas tiesību aktos. Pat mans dators šo vārdu nesaprot, "mediācijas" vietā piedāvājot "meditāciju". Tāpat arī "mediators" tiek saprasts gan kā starpnieks mediācijas procesā, gan palīglīdzeklis ģitāras spēlei.
Strīdu risināšanas izpratnē mediācija ir process, kurā divu vai vairāku personu strīds tiek risināts ārpustiesas ceļā, izmantojot viena vai vairāku mediatoru palīdzību. Mediācija nav samierināšana, jo mediators puses nesamierina, bet ļauj tām pašām atrast abpusēji pieņemamāko risinājumu. Mediācija ir kā starpniecība, kur mediators - starpnieks jeb vidutājs, atrodas starp pusēm un palīdz tām rast ceļu uz atrisinājumu.
Tomēr līdz šim latviešu valodā nav zināms kāds viens vispārpieņemts termins, ko varētu lietot svešvārda "mediācija" vietā. Ja netiks atrasts latvisks ekvivalents svešvārdam "mediācija", iespējami trīs veidu riski: (1) turpinot lietot vārdu "mediācija", riskējam ar to, ka šo vārdu sapratīs tikai īpaši izglītota sabiedrības daļa; (2) pārejot uz vārdu "starpniecība", riskējam ar to, ka šis process tiks jaukts ar "māklera", "brokera" un "aģenta" darbību; (3) izvēloties vārdu "samierināšana", riskējam ar to, ka būs cilvēki, kam nebūs pieņemama samierināšanās kā piekāpšanās ideja, turklāt mediācija nav samierināšana, jo pusēm nav jāpiekāpjas, bet jāmeklē abpusēji izdevīgākais risinājums. Tādējādi ir vajadzīgs vēl cits termins, kas nozīmētu to pašu, ko mediācija, bet tikai saprotamā latviešu valodā. Neesmu filoloģe, tāpēc nenākšu klajā ar Endzelīna cienīgiem piedāvājumiem par jaunu terminu, bet rezumēšu, ka jauns, latvisks termins "mediācijas" vietā ir nepieciešams.…