Nobeigums.
Analizējot jautājumu par mediju lomu politikā un ietekmi gan vēlēšanu procesā, gan uz sabiedrību var secināt, ka izvirzītā hipotēze ir pilnībā apstiprinājusies. Mediji var būt spēcīgs spēlētājs politiskajā arēnā un nozīmīgs faktors vēlēšanu procesā, tādejādi ietekmējot arī sabiedrību. Pašos pirmsākumos, kad Latvijā vēl tikai sākās preses attīstība, pateicoties dažu jaunlatviešu entuziasmam, kuri spēja pierādīt visiem, ka latviešiem ir vajadzīgs kaut kas vairāk nekā tikai, piemēram, kalendārs, bet arī kaut kas vairāk, ir pagājuši jau vairāk nekā simts gadi. Mediji ir spēruši lielu soli attīstības virzienā, pakāpeniski iemantojot autoritāti. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā tie bija sabiedriskie mediji, kas skaidrojams ar to, ka tie dzīvoja līdzi ar tautu, tajā kas notika valstī. Laiks gāja uz priekšu, bet sabiedriskie mediji pat necentās tiem steigties līdzi. Cerot uz sabiedrības bezierunu uzticību sabiedriskie mediji pieļāva liktenīgu kļūdu, kas noveda pie tās situācijas, kādā pašlaik tie atrodas. Jo, tāpat kā mūsdienīga sabiedrība nevar iztikt bez medijiem arī mediji nevar eksistēt bez sabiedrības. Bet ja mūsu sabiedriskie mediji nespēj pildīt tiem pēc būtības uzticēto misiju, viņu vietu ar lielu prieku ieņem komerciālie mediji, kuri ir gan daudz kvalitatīvāki, gan dzīvo līdzi tautas vajadzībām un ir klāt tautai svarīgos brīžos. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mediju vidē dominējošās pozīcijas ar katru gadu sāk ieņemt komerciālie mediji un tas jau kļūst pašsaprotami. Latvijā sabiedriskie mediji ir apstājušies savā attīstībā un spēj noturēt gados vecāku publiku, jo tā ir konservatīvāka un pieturas pie „pārbaudītām vērtībām”, skatoties, piemēram, „Panorāmu” vai klausoties „Latvijas Radio” vienveidīgo repertuāru un pat tad tas bieži vien kalpo kā fona troksnis. Tur nav nekā no komerciālo mediju spilgtās un aizraujošās programmas, kura spēj „piekalt” skatītāju TV ekrānam. Tur nav nekā no komerciālo radio staciju piedāvātā repertuāra, kurš spēj apmierināt gan krievvalodīgos, gan latviešus, tur nav jaunākās pasaules mūzikas, ko ir iecienījuši gados jaunāki cilvēki. Var secināt, ka sabiedriskie mediji Latvijā ir diezgan vāji, bet toties komerciālie mediji ir ļoti spēcīgi veidojot sabiedrisko domu politiskos jautājumos, piedāvājot publikai sensācijas un atmaskošanas, tādejādi apmierinot publiku ar tādu programmu kādu tie vēlas redzēt un dzirdēt arī pati publika tā var sevi iepriecināt, ka viņu domas par pastāvošo situāciju valstī ir pareizas. Ja mediji ietu pretējā virzienā un censtos tikai pārliecināt cilvēkus, ka valdība dara visu pareizi un tas, kas notiek ir pilnīgi normāli tad diez vai cilvēku uzticība tiem būtu tik liela, jo cilvēkiem ir jādod to ko viņi grib nevis jāizglīto politikā, par to kādas ir politiskās norises pēc mācību grāmatās paustajām teorijām. Cilvēkiem tas arī nav vajadzīgs, tie vēlas būt informēti, nevis lauzīt galvu, jo tiem tāpat ir par ko domāt ikdienas dzīvē.
…
