Ievads
Es šo tēmu izvēlējos tādēļ, ka mēdijiem ir zināma ietekme uz politisko procesu. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur mēdijiem piemīt liela vara. Ne velti mēdijus dēvē par ceturto varu. Plašsaziņas līdzekļiem piemīt liels spēks, jo tieši mūsdienās mēdiji ir vidus starp politiku un sabiedrību. Bieži tieši mēdiji ir rādītājs, cik demokrātiska valsts ir patiesībā. Plašsaziņas līdzekļi kontrolē varu, kas padara tos par neatņemamu demokrātijas sastāvdaļu. Viss ir atkarīgs no žurnālistu meistarības, jo vienu un to pašu informāciju, vienus un tos pašus tēlus žurnālisti var padarīt baltus vai melnus. Mēdiji vienu un to pašu informāciju var pasniegt dažādās krāsās, jo vārdi, kurus mēdiji izmanto, veido mūsu uztveri, tas, kā tiek pasniegta informācija, ir ļoti svarīgi. Tādēļ interesanti būs paskatīties uz demokrātisko vērtību ievērošanu mēdijos. Izpētes jautājums ir, vai mēdiji ietekmē cilvēka apziņu.
Hipotēze – Mēdiji manipulē ar cilvēka apziņu.
Operacionalizācija: „Manipulācija (maldināšana) ir apzināta informācijas atlase, noformulēšana un attēlošana ar mērķi maldināt informācijas lietotāju (likt noticēt tam, kas realitātē nepastāv), ietekmēt tā viedokli sev vēlamajā virzienā un/vai panākt tā noteiktu rīcību (pirkt kādu preci, balsot par kādu partiju, iziet uz kādu demonstrāciju utt.).”
Viens no demokrātijas principiem ir vārda brīvība, kas neabšaubāmi saistās ar masu mēdijiem. Tādēļ, pirms ķerties pie to analizēšanas, ir jāaplūko demokrātijas jēdziens.
Demokrātija
Demokrātija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē tautvaldība. Tā ir politiskā sistēma, kas pamatojas uz pilsoņu vienlīdzību un brīvību, spēju pilsonim pašam lemt savu likteni un dzīvi. Pastāv uzskats, ka demokrātijas priekšnosacījums ir politiski izglītota nācija, kas nobriedusi līdz politiskās domāšanas un runas mākslas līmenim. „Sengrieķu ideālā demokrātija atbilst vismaz sešiem principiem.
…
