Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:123137
 
Author:
Evaluation:
Published: 23.05.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Tēzes    3
  Ievads    4
1.  Merkantilisma rašanās    6
2.  Merkantilisma galvenie principi, to paudēji    8
2.1.  Vilhelms fon Horniks    8
2.2.  Džons Loks un Deivids Hjūms    10
2.3.  Žans Batists Kolbērs    11
3.  Merkantilisma kritika    13
  Nobeigums    15
  Literatūras avoti    16
Extract

1.Merkantilisma ideju pamatā ir naudas (zelta, sudraba) loma jebkurā dzīves sfērā, piešķirot tai viennozīmīgu prioritāti pār vispārcilvēciskajām, morāles un ētikas vērtībām, un izvēloties naudu par noteicošo visu vērtību mēru.

2.Merkantilisma virziens radās laika posmā no XVI līdz XVIII gadsimtam, un tā rašanos noteica tajā laikā izveidojusies politiski ekonomiskā situācija Rietumeiropas valstīs, kas diktēja nepieciešamību veidot nacionālās valstis stipras un varenas.

3.Galvenais merkantilisma pamatideju paudējs ir austriešu jurists Vilhelms fon Horniks, kura mācības pamatā bija teorijas par nepieciešamo eksporta pārsvaru pār importu, nodarbinātības veicināšanu, zelta un sudraba lomu valstī u.c. atziņas.

4.Neskatoties uz merkantilisma aso kritiku, tā idejas un pamatprincipi nereti saglabā savu aktualitāti arī mūsdienās, turklāt par prioritāti izvirzot ne tikai valstij piederošā naudas daudzuma vairošanu, bet gan arī savas personiskās bagātības.
1763. gadā O. G. Mirabo ieviesa jaunu terminu “merkantilisms”, kas atvasināts no latīņu valodas vārda mercari un nozīmē pirkšanu, tirgošanos.
Merkantilisma pamatā ir pasaules uzskats, ka visu vērtību pamatā ir nauda un tai pielīdzināmas materiālās vērtības. Šāds uzskats, kas nosaka minēto vērtību skalas prioritāti, zināmā sabiedrības daļā ir pastāvējis jau kopš tā laika, kad vēl tikai sāka veidoties maiņas tirdzniecība. Tomēr kā filosofijas jeb ekonomiskās domas novirziens tas sāka attīstīties XVI – XVII gadsimtā, kad sāka veidoties lielas un spēcīgas nacionālās valstis, kas prasīja pārkārtot saimniekošanas sistēmu un nenovēršami ietekmēja arī ekonomiskās domas virzību.1
Merkantilisms un tā novērtējums nekādā ziņā nav viennozīmīgs. No morāli ētiskā viedokļa tas ir daudzējādā ziņā vērtējams nosodoši. Merkantilu mērķu vadīts cilvēks bieži amorālu rīcību. Tomēr tajā pat laikā merkantilismam piemīt arī izteikti pozitīvi vērtējamas īpašības. Svarīgākais, ka merkantilisma īstenošana ir attaisnojama tur, kur tas skar valsts intereses un nevis cilvēka dvēselisko dzīvi.
Tāpēc jautājums par merkantilisma būtību un vietu ir aktuāls. Valsts dzīvē par merkantilisma pretstatu var uzskatīt arī bezsaimnieciskumu un nespēju ekonomiski domāt, vērtēt, rīkoties.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register