Meža atjaunošana iedalās divās grupās: mākslīgā un dabiskā meža atjaunošana.
Meža mākslīgo atjaunošanu realizē ar meža reproduktīvo materiālu, kas ir ģenētiski atlasīts un piemērots Latvijas apstākļiem. Meža mākslīgā atjaunošana prasa ieguldīt ne mazums darba, jo lai ieaudzētu vēlamās sugas stādiņu ir jāveic augsnes sagatavošana un pēc tam stādīšana, kas joprojām ir roku darbs. Pēc tam šādi stādījumi ir pastiprināti jākopj.
Dabiski atjaunojamās audzēs cilvēks savu darbu izmanto tikai to kopšanai un nākotnes sastāva veidošanai.
Meža atjaunošanas noteikumu prasības un meža īpašnieku pieņemtie lēmumi atjaunojamās koku sugas izvēlē nodrošina meža atjaunošanu ar trim galvenajām, saimnieciski izmantojamām un nozīmīgajām koku sugām- bērzu, egli un priedi, bet manuprāt uzmanība būtu jāpievērš arī vērtīgo koku sugu ozola, oša audžu veidošanai.
Šī kursa projekta uzdevums ir izplānot mākslīgi apmežojamu četru dažādu augšanas apstākļu tipu izcirtumus un lauksaimniecības zemi, katru 3 ha platībā. Plānošanas darbā iekļauj arī darbu izmaksas.
1.1.Mētrājs (Vacciniosa)
Sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs. Augsne ir nedaudz auglīgāka nekā silā, tādēļ priedes šeit ir lielākas un slaidākas, tas aizņem 4,0% no Latvijas mežaudzēm. Mētrājā notiek intensīva vielu aprite. Zemsega sadalās ātri, tās biezums līdz pieciem centimetriem. Izteikta augu barības vielu izskalošanās. Trūdvielu horizonts ļoti plāns, podzola horizonts. gaišs, ieskalojumu horizonts tumšāks, blīvāks, nereti ar rūsakmeni. Mētrājam raksturīgas priedes un bērza III bonitātes tīraudzes un mistraudzes, nereti ar egli II stāvā un paaugā. Pamežā reti kadiķi.…
