Mikroorganismu darbība dabā un tehnoloģijās - aerobie un anaerobie procesi

Mikroorganismu pasaule ir ļoti daudzveidīga, un tās loma dabā un tehnoloģiskajā pielietojumā ir ļoti liela. Mikroorganismi dabā ir plaši izplatīti un aktīvi piedalās vielu apritē. Daudzi cilvēki uzskata, ka mikroorganismi mums nodara tikai ļaunumu radot dažādas slimības, bojājot pārtikas produktus un citus materiālus, kā arī traucējot augt un samazinot ražu dažādām lauksaimniecības kultūrām. Īstenībā cilvēka vajadzībām kaitīgi un traucējoši ir aptuveni 4% no mikrobiem. Visa mums apkārt esošā pasaule ir dzīvības pārpilna. Dzīvība ir ūdenī, gaisā, zemē un cietās vielās. Ir mikroorganismi, kuri stiprina mūsu veselību, gremošanas traktā palīdz pārstrādāt un uzņemt barību, palīdz cīnīties pret slimībām un iegūt medikamentus, uzlabo lauksaimniecības kultūru ražu, palīdz cīnīties pret kaitēkļiem un konservēt pārtikas produktus, attīra apkārtējo vidi un piedalās sadzīves atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas procesos. Mikroorganismi rada nepieciešamos enzīmus, kuri ir nepieciešami, lai spētu sašķeltu savienojumus tā, lai šie mikroorganismi var tos pārstrādāt. Šie specializētie mikroorganismi atdala pareizos enzīmus savai videi un pēc tam pārstrādā savienojumus. Izmantojot specializētos mikroorganismus, pārstrādes process ievērojami uzlabojas. Pārstrādes procesa laikā tādas smakas kā sērūdeņradis, amonjaks un nepatīkamā taukvielu smaka, tiek kontrolētas.
Pastāv aerobie vai anaerobie mikroorganismi. Aerobajiem mikroorganismiem elpošanai ir nepieciešams skābeklis. Anaerobie mikroorganismi metabolizē, izmantojot ogļhidrātus vai aminoskābes. Mikroorganismi, kuri var metabolizēt vienādi labi ar skābekli vai bez tā, sauc par neobligātajām anaerobām.
Visi organiskie savienojumi ir mikroorganismu barības avots. Mikroorganismi izveido specifisku enzīmu, kas ļauj sašķelt vielas, kā piem. atkritumus. …