Nobeigums
Izstrādājot pētniecisko darbu autore ir nonākusi pie šādiem secinājumiem:
1. mobings ir darba tiesību problēma, kas sastāv no konkrētiem, definējamiem elementiem un pazīmēm, kas to nošķir no citām darba tiesību problēmām, t.sk. citiem darba strīdiem;
2. Latvijas normatīvajos aktos nav iekļauts mobinga jēdziens, tas ir maz pētīts un tā izpausmes nepilnīgi pielīdzina Darba likumā noregulētajam atšķirīgas attieksmes aizlieguma principam;
3. mobings ir iekļaujams starp paaugstināta riska faktoriem darba vietā, kas noteikti MK Nr.219, papildus definējams Darba aizsardzības likumā un sankcija par pārkāpumiem ir iekļauta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā;
4. nepastāvot atsevišķam tiesiskajam regulējumam mobinga aizliegumam un tā definējumam, darba devēji, darbinieki un, iespējams, arī tiesas nepareizi piemēro atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, neatpazīstot mobinga gadījumus;
5. Eiropas Savienībā mobings tiek pētīts, risināts un novērsts, tādējādi Latvija atpaliek no citām dalībvalstīm mobinga problēmu risināšanā.
Autore izvirza šādus priekšlikumus:
1. grozīt MK noteikumu Nr.219. pirmo pielikumu, iekļaujot tajos 5.4. punktu šādā redakcijā: „mobings, kas izpaužas, kā psiholoģisks terors ar tendenci atkārtoties, kas vērsts pret darbinieku/ darbinieku grupu no darba devēja vai cita darbinieka/darbinieku grupas ar nolūku pazemot, izolēt, ignorēt, kritizēt vai fiziski aizskart. Aili ar nosaukumu „Obligāti neieciešamās speciālistu apskates” aizpildīt šādā redakcijā: „arodslimību ārsts neirologs”. Aili ar nosaukumu „Papildus nepieciešamās speciālistu apskates” aizpildīt šādā redakcijā: „psihiatrs, psihoterapeits”. Ailes ar nosaukumiem „Pirmreizējā veselības pārbaude” un „Periodiskā veselības pārbaude” aizpildīt šādā redakcijā: „KAA, elektrokardiogramma”.
…
