Pārējie darbinieki, redzot, ka darbs netiek vērtēts universāli, arvien vairāk atsvešinās no organizācijas mērķiem, bet vadītājs arvien vairāk nicina “slinkos” padotos, padziļinot patoloģisko komunikāciju.”14
Iespējas kā izvairīties no bosinga darba vietā: sameklēt citu darba vietu, jo pastāv pavisam maza iespējamība, ka priekšnieks mainīsies; kopīgas sarunas ar priekšnieku, mēģinot paskaidrot savas izjūtas; kolektīva runāšana ar uzņēmuma valdi, priekšnieka priekšnieku, šādi pastāv lielāka iespējamība ka tirāns tiks apvaldīts vai nomainīts pret kādu maigāku; iestājoties mazohistu pulciņā un turpināt priecāties par algu, ko saņemat, jo citos gadījumos to vietu jau sen būtu pametis.
Ja apskata kopumā mobingu un bosingu, tad to abu izpausmes ir līdzīgas, tas ir psiholoģiskais terors, ar ko nākas saskarties darba vietās, organizācijās, pat skolās. Galvenās iezīmes abiem ir vienādas. Vienīgais kas atšķiras abu starpā ir ietekme. Mobinga gadījumā tā ir horizontāla, no kolēģi uz kolēģi, bet bosinga gadījumā vertikāla, no vadītāja uz padotajiem.
Cilvēki kam nākas saskarties ar psiholoģisko teroru savās darba vietās kļūst par emocionālajiem upuriem, kas vēlāk par kļūt par fiziskām traumām gan fiziska iespaidošana, gan dažādas slimības. Lai kā padotie vēlētos cīnīties un aizsargāt sevi no pāri darītājiem, Latvijā savā ziņā ir mazspēcīgi, jo nav likumu, kas nepieļautu šādas darbības un aizliegtu tādu izmantošanu vai arī psiholoģiskais terors ir grūti pierādāms, kas rada vislielāko problemātiku, jo upuris paliek bezspēcīgs. Vienīgais veids kā ar to cīnīties ir vai nu aiziešana no darba vai arī runāšana ar savu iespaidotāju.
…
