Šajā kursa darbā tiek izpētīta Latvijas Republikas Muitas darbība, iestājoties Eiropas Savienībā.
2004. gada 1. maijā Latvijai vēsturiski nozīmīgais brīdis ir klāt. Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti.
Integrācijas process skar visus dzīves aspektus. Pārmaiņas ir gan ekonomikā, gan politikā, gan tiesībās, gan kultūrā. Gribētos ticēt, ka šīs izmaiņas būs pozitīvas mūsu valsts attīstībai un sekmēs labklājības līmeņa celšanu. Bet pagaidām pat speciālisti viennozīmīgi nevar precīzi prognozēt par integrācijas rezultātiem un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Skaidrs ir viens – pārmaiņas ir, būs un mums visiem jābūt gataviem tām.
No 2004. gada 1. maija Latvija iekļāvās kopējā muitas sistēmā, kurā ietilpst visas ES valstis, tādēļ muitas procedūras tiek veiktas tikai uz ES ārējām robežām.
Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robeža ir ES iekšējā robeža, kur vairs nestrādā muitnieki un Sanitārā robežinspekcija.
Ir brīva preču kustība. Personu un transportlīdzekļu kontroli turpina robežsargi.
Līdzšinējā kontroles un robežšķērsošanas sistēma saglabājās uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju.
Līdz ar to Latvijas muitai bija jāpielāgojas jauniem apstākļiem un prasībām, parādījās jaunas funkcijas un uzdevumi, kuru sekmīgai īstenošanai bija nepieciešama attiecīgo tiesību bāze. Tātad iznāk, ka, no vienas puses, Latvijas robeža ar Eiropu izzuda, bet, no otras puses, Latvijas muitniekiem nākas koncentrēt visus savus spēkus, lai pienācīgi veiktu kontroli pār ES ārējai robežai. Nenoliedzami, ka tas viss prasa nepieciešamos tiesību aktus.
Pirms iestāšanās ES Latvijā bija spēkā muitas darbību regulējošie pamatlikumi. Tas ir “Muitas likums”, likums “Par muitas nodokļiem (tarifiem), kā arī 2000. gada 24. oktobra noteikumi Nr. 363 “Kārtība, kādā atsevišķas preces netiek apliktas ar muitas nodokli” un citi MK noteikumi, kas bija izdoti saskaņā likumu “Par muitas nodokli (tarifiem)”. [1]
Pirms iestāšanās ES viena no muitas galvenajām funkcijām bija nodokļu iekasēšana: gan PVN, gan akcīzes, gan nodoklis par dabas resursiem un, protams, muitas nodoklis. Muita valstij nodrošinājusi ievērojamus ieņēmumus, dodot valsts budžetā ap 60 % no visiem ienākumiem.
