. Muitas vēsturiskā attīstība
Jau no senseniem laikiem līdz ar tirdzniecības pirmsākumiem Latvijas teritorijā tika iekasētas nodevas gan par tirgos piegādātām precēm, gan par tranzīta precēm. Laika gaitā tagadējās Latvijas teritorijā notika dažādas politiskas pārmaiņas, un, sākot ar 13. gs. , cauri Hanzas un Livonijas laikiem, Polijas – Lietuvas valsts, Zviedrijas Karalistes un Krievijas impērijas varas laikiem pamazām tika ieviesti Rietumu zemēs valdošie muitošanas likumi.
Pēc neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas 1918. gadā tika izdots Pagaidu valdības rīkojums par ārējās tirdzniecības organizēšanu, un pamazām izveidotas muitas iestādes nozīmīgākajos tirdzniecības punktos. Pēc Latvijas Republikas okupācijas 1940. gadā un Latvijas muitas kā suverēnas un neatkarīgas valsts muitas likvidācijas, muitas funkcijas tika pildītas, pakļaujoties Padomju Sociālistisko Republiku Savienības ( turpmāk – PSRS ), vēlāk – nacistiskās Vācijas, un pēc tam atkal – PSRS norādījumiem.
Atjaunotās muitas sistēma Latvijā sāka darboties 1990. gadā vienlaikus ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu un Latvijas valsts pastāvīgās ārējās tirdzniecības pirmsākumiem, kad Ministru Padomes pakļautībā tika izveidots Muitas departaments un Ārējo ekanomisko sakaru departaments, demonstrējot neatkarības ideju un apliecinot Latvijas suvernitāti. 20.gs. deviņdesmitajos gados valdību satrauca pastiprināta preču izvešana no valsts apstākļos, kad vietējiem iedzīvotājiem Latvijā sāka trūkt atsevišķu preču grupu, tāpēc jaunizveidotajai muitai bija pienākums ierobežot vai vismaz kontrolēt šo procesu.
Latvijas muitas punkti sākumā darbojās paralēli PSRS muitas iestādēm, tie tika izveidoti pakāpeniski: sākumā Rīgas lidostā, Rīgas dzelzceļa stacijā un Rīgas ostā, Liepājas un Ventspils ostās. 1990. gada 1. oktobrī darbu uzsāka pirmais sauzemes robežas muitas kontroles punkts Vientuļos, bet pēc divām dienām – Veclaicenē. Pārējie muitas punkti darbu uzsāka tikai 1990. gada beigās un 1991. gada sākumā.
Prioritārie uzdevumi šajā laikā bija saistīti ar muitas administratīvās struktūras pilnveidošanu, normatīvo aktu sagatavošanu un pieņemšanu, infrastuktūras veidošanu, personāla komplektēšanu un sagatavošanu u.c.
…
