1950. gadā pēc Šūmana plāna tika likti pamati kopienai ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām attiecībā uz ogļu un tērauda ražošanu. Pastāvēja viedoklis, ka sadarbību vajadzētu attīstīt arī citos virzienos. Tā kā visas sešas EOTK dalībvalstis par prioritāti bija izvirzījušas ekonomisko integrāciju, tika nolemts paplašināt sadarbību arī pārējās ekonomikas jomās, lai radītu vienotu tirgu
Eiropas Ekonomiskās kopienas (EEK) dibināšanas līgums tika parakstīts Romā 1957. gada 25. martā, tas iezīmēja jauna posma sākšanos Eiropas integrācijas procesā. Līgums noteica jaunu institūciju izveidošanu un kopīgu lēmumu pieņemšanas procedūras, lai virzītu nacionālās intereses uz kopīgu mērķi. Tādējādi EEK kļuva par pamatu turpmākajai Eiropas integrācijai. Romas līgums stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī.
1968. gada 1. augustā tika likvidētas pēdējās muitas barjeras starp dalībvalstīm un tika piemēroti vienādi muitas nodokļi importam ārpus EEK robežām. Sāka darboties Muitas savienība.
Muitas nodokļu atcelšanai bija ievērojami panākumi: tirdzniecības apjoms starp EEK valstīm no 1958. gada līdz 1970. gadam pieauga sešas reizes, bet tirdzniecības apjoms ar pārējām pasaules valstīm tikai trīskāršojās. EEK valstu nacionālais kopprodukts pieauga par 70 %.…