Naftu cilvēce pazīst jau ilgi pirms mūsu ēras, taču savu rūpniecisko nozīmi tā ieguvusi tikai 18. gadsimtā Krievijā. Sākumā naftu izmantoja karos un medicīnā - dažādu slimību ārstēšanai. Pēc tam galvenais pārstrādes produkts bija petroleja, ko izmantoja apgaismošanai.
Nafta uzkrājas galvenokārt nogulmiežu tukšumos, veidojot iegulas, no kurām rodas atradnes. Lielākā daļa atradņu atrodas iežu antiklinālās krokās platformu ieliecēs, ieliektās platformu malās, reģenerēto kalnu ieplakās, alpīno kalnu malās un ieplakās.
Pastāv vairākas teorijas par to, kā nafta ir cēlusies:
a) Vispopulārākā ir organiskās izcelsmes teorija, ka nafta varētu būt veidojusies no augu un dzīvnieku atliekām, kas uzkrājušās miljoniem gadu laikā jūras baseinu nogulās un pēc tam pārveidojusies litoģenēzes procesos zemes dzīlēs 1,2-6 km dziļumā. Par to liecina hemofosiliju atklāšana naftā, kā arī oglekļa stabilo izotopu sadalījums naftā, iežu organiskajās vielās un organismos.
b) Vēl vienu teoriju 1876. gadā izvirzīja D. I. Mendeļejevs apgalvojot, ka nafta ir radusies zemes dziļākajos slāņos, ūdenim reaģējot ar sakarsētiem metālu karbīdiem. Tā ir naftas minerālās izcelsmes teorija.
c) Trešo naftas izcelsmes teoriju 1889. gadā izvirzīja N. Sokolovs, proti, kosmiskās izcelsmes teoriju, ka nafta radusies pirmatnējā zemes atmosfērā, kondensējoties tajā esošiem ogļūdeņražiem.
…
