Mūsdienās dzīve kļūst straujāka, kas izskaidrojams ar moderno tehnoloģiju attīstību. Šī straujā attīstība ienes mūsu dzīvē gan labo – pozitīvo, gan ļauno – negatīvo, nosodāmo, kas aizēno visu skaisto.
Viens no šiem ļaunumiem ir narkotisko vielu izplatība pasaulē un tās izraisītās sekas, kas katru gadu strauji palielinās. ANO noziedzības novēršanas X kongresā īpaši lielu satraukumu izraisīja jaunu sintētisku narkotisko vielu ražošana, realizācija un lietošana. Ziņojumā par stāvokli pasaulē narkotiku jomā (World Drug Report) tiek konstatēts, ka pasaulē kopējais izņemto narkotiku apjoms ir palielinājies vidēji par 16%. Mēs varam secināt, ka tādos pašos apjomos ir palielinājusies arī narkotisko vielu tirdzniecība un lietošana. Narkotisko vielu bizness kopumā attīstās četras, piecas reizes intensīvāk nekā pārējās legālās ražošanas vai pakalpojumu nozares1.
Narkotisko vielu aprites palielināšanas pasaulē nes sev līdzi arī narkomānijas palielināšanos. Narkomānija ir viena no smagākajam sociālajam problēmām, kas nopietni apdraud cilvēku veselību un labklājību, pilnīgi degradējot cilvēka personību, kā arī negatīvi ietekmē sabiedrības ekonomikas, kultūras un politiskos pamatus. Narkomānija ir problēma, ar kuru ir grūti cīnīties, jo šo vielu apgrozījums nes lielu finansiālu peļņu, kas ļauj noziedzīgajām organizācijām iespiesties, demoralizēt un korumpēt valdības, biznesa un finansu struktūras, kā arī sabiedrību visos tās līmeņos.
Šajā darbā tiks apskatītas narkotisma, narkomānijas un to pašreizējās tendences Latvijā un Eiropā.
Narkomānija (no grieķu vārda “narke” – sastingums, miegs + “mania” – mainīgs neprāts, kaisle) ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot vienu vai vairākas narkotiskas vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un izraisa smagas fiziskās un psihiski funkcionālās novirzes. Narkomānija ir sabiedrības sociāla slimība.
Savukārt narkotisms ir daudz plašāka parādība par narkomāniju, daudz plašāks attiecību loks, kuras nav saistītas ar narkomāniju kā slimību vien (narkotiku audzēšana, kultivēšana, ražošana, lietošana, uzglabāšana, realizācija utt.).
Par narkomānu tiek uzskatīts cilvēks, kuram:
- ir pilnīgi vai daļēji nepārvarama psihiska atkarība no pierastās vielas, t.i., tieksme pastāvīgi vai periodiski atjaunot tās lietošanu;
- nav iespējams atteikties no narkotiskās vielas turpmākas lietošanas, jo pārtraukšana rada grūti paciešamus fiziskus un psihiskus traucējumus – abstinenci, kura uz laiku izzūd, ieņemot atkārtotu vielas devu. …
