Naudai mūsdienu sabiedrībā ir būtiska nozīme gan katra cilvēka, gan arī visas sabiedrības dzīvē. Ikdienā parasts cilvēks par naudas teorētisko saturu nedomā, kaut gan izmanto to bieži. Tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un to uztver kā pašsaprotamu. Bet nauda un ar to saistītie jautājumi veido nozīmīgu un ļoti aktuālu problēmu loku ekonomikas zinātnē un tautsaimniecības praksē. Tirgus var sekmīgi funkcionēt tikai tad, ja vienlaikus ar resursu un preču kustību notiek arī naudas kustība. Tā ir viens no būtiskākajiem cilvēces sasniegumiem, kas turpina attīstīties un pilnveidoties. Naudas ekonomiskais un sabiedriskais spēks gan privātās rokās, gan valsts īpašumā ir iespaidīgs. Dažkārt tai piemīt pat maģiska aura. Naudai būtiska loma tiek atvēlēta gan literatūrā, gan tautu folklorā. Lai realizētu intereses sadzīvē un biznesā, līdzās talantam un zināšanām ir vajadzīga nauda. Diemžēl ne vienmēr naudas spēks tiek izmantots labos nolūkos, bet arī negatīva rakstura darbībā: korupcijā, noziedzībā, ēnu ekonomikā.
Ekonomikas teorija uzskata, ka par naudu var izmantot jebkuru lietu, ko sabiedrība pieņem par ekvivalentu preču apmaiņā. Nav svarīgs naudas materiāls: lops, zvērāda, zivs, gliemezis, sāls, tēja, dzelzs, varš, sudrabs, zelts, platīns, papīrs, elektroniskie signāli, bet nozīmīga ir noteiktu funkciju pildīšana, kas nesaraujami saistīta ar cilvēku savstarpējām attiecībam. Ļoti funkcionāli ir zelts un sudrabs, jo tiem piemīt daudzas maiņas līdzekļiem nepieciešamās īpašības: liela vērtība, kompaktums, dalāmība. Tie ir reti sastopami, grūti iegūstami,ilgi uzglabājami un grūti viltojami. Bet ar laiku zelta un sudraba nauda “nonesājas”, daļa no tās svara aiziet zudumā. Tādēļ cilvēce meklēja jaunas tehnoloģijas naudas izgatavošanai…
