Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:340750
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.06.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Neatraidāmo mantinieku institūta attīstība    5
  Neatraidāmo mantinieku loks    8
  Neatņemamās daļas noteikšana    11
  Neatņemamās daļas lielums    16
  Mantojuma nenovēlētas daļas mantošana    18
  Nobeigums    21
  Izmantotā literatūra    22
Extract

Kas notiek ar cilvēka tiesībām, kuras viņš ir ieguvis savas dzīves laikā? Vadošais uzskats ir, ka visām tiesībām un mantai jāpāriet šīm cilvēkam vistuvāk stāvošajām personām.
Vēsturiski uzskatīja, ka nevajag mantojuma tiesības, jo tas rada zināmu nevienlīdzību līdzcilvēku starpā. Kad Latvija bija PSRS sastāvā, atcēla arī mantojuma tiesību normas- nodeva visu mantu valstij, varēja mantot tikai līdz 10 tūkst. rubļu. Protams, ka šo sistēmu apgāja, slēdzot dāvinājuma līgumus. Vēlāk aizliedza arī dāvināšanu, bet to apgāja ar fiktīvu pirkuma līgumu. Mantojuma tiesības ir vajadzīgas un ir jāņem vērā mirušās personas griba, un valsts var iejaukties tikai atsevišķos gadījumos.
Bija viedoklis, ka pāriet tikai ķermeniskas lietas, bet visas tiesības un pienākumi beidzas ar cilvēka nāvi. Tam pretojās romieši, radot tādu tiesību institūtu kā “īpašums”, kas ietver gan kustamas, gan nekustamas lietas, ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, un šis īpašums pastāv arī pēc cilvēka nāves. Šīs idejas pamatā ir saistības pret kreditoriem un iespēja turpināt mirušā saistības un pienākumus. Romiešu tiesībās mantinieks nav uzskatāms kā apdāvinātais, bet gan kā apgrūtinātais, jo jāturpina saistības. Bija pienākums mantojumu arī pieņemt, nevarēja no tā atteikties. Visu tiesību, pienākumu un saistību pāreja tālākā personā, kas ir atzīta mirušajam par vistuvāk stāvošo personu.
Tātad ar nāvi neizbeidzas tiesības un pienākumi, turpina dzīvot tiesiskais subjekts. Tomēr ir arī tiesības, kas neturpinās- tās ir tiesības, kas saistītas ar mirušā personību, tā personiskajām īpašībām, raksturu, personiska rakstura saistībām.
Mantošanas tiesības ir civiltiesību institūts, kas regulē attiecības, kas saistītas ar mirušā tiesību un pienākumu pāriešanu uz citām personām.
Mantošanas tiesībās gan Latvijā, gan Rietumeiropas valstīs ir divi pamatprincipi:
testamenta atstāšanas brīvība;
ģimenes interešu aizstāvība.
Šie principi ir saitīti viens ar otru. To savstarpējās attiecības dažādos periodos un dažādās valstīs ir dažādi.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register