Vispārīgs nekustamo īpašumu stāvoklis valstī
Valsts ekonomikā ir iestājusies krīze, kura ietekmējusi arī nekustamā īpašuma tirgu, kas sekmējās ar strauju cenu krišanos.
Ne tikai nekustamā īpašuma tirgū ir vērojams kritums, bet arī cilvēku labklājības līmenī, proti: lielie uzņēmumi bankrotē un atlaiž lielāko daļu darbiniekus, kā arī samazina algas, valdība savas algas iesaldē uz diviem gadiem, bankas kreditēšanas iespējas samazinājušās, jo kredītus izsniedz daudz piesardzīgāk.
Ņ¬emot vērā, ka Latvijā inflācija gada sākumā bija sasniegusi jau 17% atzīmi un valstī gada pirmajā ceturksnī ir lielākais mājokļu cenu kritums pasaulē, Saeimā apstiprinātie jaunie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā par obligāto 10% pirmo iemaksu atcelšanu, pērkot nekustamo īpašumu vai ko citu, kopējo situāciju ekonomikā un nekustamo īpašumu tirgū lielos vilcienos nemainīja. Tomēr jāatzīmē, ka šie likuma labojumi ir vērtējami pozitīvi, jo 10% pašieguldījuma pieprasīšanas regulējums normatīvajos aktos vērtējams kā novēlots solis. Valdībai konkrētos pasākumus vajadzēja veikt pirms vairākiem gadiem, domājot, kā ierobežot spekulatīvos darījumus pirms krīzes, nevis cenšoties ietekmēt banku politiku jau krīzes laikā.
2008. gada I pusgadā dzīvokļu tirgū joprojām turpinājās straujš cenu kritums, vidēji 2 – 3% mēnesī. Rezultātā, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, šā gada jūnijā sērijveida dzīvokļu cenas bija samazinājušās vidēji par 25 – 35 %. Zīmīgi ir tas, ka šā gada sākumā bija raksturīgs „slēptais cenu kritums”, t.i. cenas reklāmā bija par 10 – 20% augstākas nekā reāli notiekošie darījumi, jo dzīvokļu īpašnieki, kuri nopietni vēlējās pārdot savus īpašumus, pircējam ievērojami samazināja cenu. Taču jau šī gada maijā - jūlijā arī reklāmās parādījās ievērojams dzīvokļu skaits par cenām, kuras bija tuvas reālajiem pārdošanas darījumiem.
Lielākais piedāvājuma pieaugums vērojams jauno projektu dzīvokļu segmentā, kas skaidrojams ar joprojām ļoti zemo aktivitāti nekustamā īpašuma tirdzniecības tirgū. Izteikti mazāks darījumu skaits bijis jūnijā, jūlijā, kas lielā mērā skaidrojams ar atvaļinājumu laiku, kad cilvēki nemēdz pieņemt lēmumus par mājokļa maiņu. Savukārt, jūlija beigās un augustā darījumu skaits būtiski pieaudzis.
…
