Katram cilvēkam ir tādas vērtības kā veselība, ģimene, īpašums, kā arī daudzas citas, protams, galvenā no tām – dzīvība. Šīs vērtības cilvēks aizsargā, bet parastajā dzīvē to dara nepielietojot spēku. Personas, kuras pārkāpj Krimināllikuma noteiktos aizliegumus apdraud likumpaklausīgu personu intereses, pamattiesības. Situācija, kad jāpielieto spēks, nodarot kaitējumu uzbrucējam, ir vērtējama kā nepieciešamā aizstāvēšanās.
Darba autors uzskata, ka nepieciešamā aizstāvēšanās ir aktuāls jautājums, par ko vairāk jāzina sabiedrībai, jo diemžēl katrs var nokļūt situācijā, kad aizstāvēšanās ir vienīga iespēja pārtraukt uzbrukumu un aizstāvēt savas vai citu personu intereses – personas dzīvi, veselību, brīvību, neaizskaramību, godu, sabiedrisko kārtību, kā arī valsts drošību. Zināšanas par to, kā rīkoties personai, kura spiesta lietot spēku aizstāvēšanās nolūkā, ir derīgas katram. Nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā nodarītais uzbrucējam kaitējums tiek vērtēts par likumīgu un tiek izslēgts pienākums atbildēt par izdarīto.
Šī darba mērķis ir uzzināt kas ir nepieciešamās aizstāvēšanās institūts krimināltiesībās un tā galvenos tiesīguma nosacījumus, kuri ir nepieciešami kriminālatbildības izslēgšanai.
Darba uzdevumi:
izpētīt un izanalizēt Krimināllikuma 29. pantā doto definīciju un noteikumus, kuri attiecas uz nepieciešamo aizstāvēšanos;
uzzināt kas pozitīvs ir minētajā tiesību normā attiecībā pret citām likuma normām, kā arī noskaidrot iespējamos trūkumus, kas tajā ir.
Darba autors izmanto ne tikai spēkā esošo Krimināllikumu, bet arī jau spēku zaudējošo Kriminālkodeksu, lai salīdzinātu dotās nepieciešamās aizstāvēšanās definīcijas. Tiek izmantota speciāla literatūra, kurā autori pauž savu viedokli par šo kriminālatbildību izslēdzošo apstākli.
Darba beigās autors piedāvā secinājumus, kur izklāstīti darba rezultāti.
Latvijas Republikas Krimināllikumā paredzēti nosacījumi, atbilstoši kuriem personas nodarījums, kas ārēji atbilst Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, tomēr netiek atzīts par noziedzīgu. Tie ir apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību. Viens no tiem ir nepieciešamā aizstāvēšanās (inculpata tutela)1, kas likumā definēta kā darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums.2
Dzīvojot sociālajā vidē, indivīdam parasti nav jālieto spēks, lai pierādītu savas tiesības, piemēram, uz dzīvi, veselību, īpašumu. Tāda nepieciešamība var rasties, ja citas personas, pārkāpdamas Krimināllikumā noteiktos aizliegumus, apdraud personas pamattiesības.
Personu tiesības uz aizstāvēšanos un kaitējuma nodarīšanu uzbrucējam ir cieši saistītas ar valsts aizsargājošo funkciju.3 Mūsu valsts apņemas aizsargāt svarīgas intereses no prettiesiskiem apdraudējumiem, tomēr diezgan sarežģīti un pat neiespējami ir izveidot tādu mehānismu, kas vienmēr varētu garantēt neatliekamu un efektīvu publisko palīdzību uzbrukuma atvairīšanā.…
