Ievērojot atjaunojošās justīcijas principu, kriminālprocess pret likumpārkāpēju tiek izbeigts, un tā vietā tiek piemēroti alternatīvi soda mēri, piemēram, sabiedriskais darbs vai naudas sods. Pēdējais gan tiek piemērots ārkārtīgi reti, jo likumdošanā noteikts, ka ar naudas sodu drīkst piemērot vienīgi personām, kuras sasniegušas vismaz 15 gadu vecumu un strādā algotu darbu. Pagājušajā gadā šādu sodu saņēmušas tikai divas personas.
Alternatīvu soda veidu piespriešanu nepilngadīgajiem Latvijā regulē likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Šis likums arī attiecas uz 11-13 gadus veciem bērniem, kuriem nav piemērojama kriminālatbildība vai administratīvā atbildība. Statistikas dati liecina, ka 2011. gadā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi piemēroti tikai attiecībā uz četrām personām. A. Maceiko uzskata, ka pastāv divas problēmas, kas neļauj efektīvi piemērot šo likumu pret kriminālpārkāpumus veikušajiem pusaudžiem. „Kad likums tika izstrādāts, tas bija domāts kā alternatīva krimināllikumā paredzētajai nepilngadīgo sodīšanai. Diemžēl, ja mēs paskatāmies, kā tiek piemērots likums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, var secināt, ka tik un tā likuma izpildi var uztvert kā sodu. Reāli nenotiek individuāls darbs ar notiesāto bērnu. Šis bērns tikai izpilda noteikto darbu vai izdara citu darbību, kas viņam piespriesta, bastoties uz šo likumu, kā rezultātā tas sanāk vienkārši kā sods. Turklāt, lai realizētu šo likumu, pastāv arī visai liels administratīvais slogs,” paskaidroja A. Maceiko.
Jāprecizē, ka arī Krimināllikums paredz iespēju sodīt nepilngadīgos likumpārkāpējus ar piespiedu darbu sabiedrības labā. Šāds soda mērs pagājušajā gadā piespriests 196 nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, šogad – 17.
…
